Norvēģija, vai pamats uztraukumam ?

Žurnāls, ''Warships International Fleet review'' augusta numurs. Raksts veltīts NATO vitālo interešu apgabaliem , virsrakstā vēstot ''NATO will not rise in the High North.'' -tajā pieminot arī Norvēģijas aizsardzības pārbūvi. Pārbūves ietvaros Norvēģija maina valsts interešu projekciju no teritorijas aizsardzības uz energoiegulu (intereses) bagāto apvidus aizsardzību Aktiskajos platuma grādos. Rakstam sasaucoties ar citu žurnāla numurā publicētu darba recenziju: Steven Jeramy:''Strategy for action: Using forces wisly in the 21st.Century''*- Energy wars will dominate Tomorrows wrold. Šodien, Norvēģija bauda NATO diplomātijas vārdos pausto vienotību ,bet pretēji gaidītam ,reāli darbi iztrūkst. Saprotams ka NATO vadmītnē nau izdevīgi realizēt konkrētus aizsardzības plānus kuri ikdienā uzskatāmi stiprinātu Norvēģiju, radot raizes Krievijā. Sadarbība aprobežojas ar vēsturisko montojumu, Lielbritānijas-Norvēģijas ikgadējām polārā loka armijas un amfībijspēku mācībām.

                                   Mācības notiek Norvēģijas ziemeļu realitātē*.

Ģenerālsekretārs Anders,Fogh Rasmussen: ''NATO nodomos nau audzēt klātbūtni un aktivitāti ziemeļu platuma grādos'' paziņojumam radot neizpratni Norvēģijā. Izskaidrojums ir meklējams ''patrona'' atšķirīgajā interešu vektorā, tas saistas ar Āzijas reģionu. Norvēģija norāda ka tās vitāli svarīgās intereses 21gs atrodas Ziemeļu platuma grādos ,Arktikā. Protams, Norvēģija neatskatoties investē valsts aizsardzības potencionāla spēju audzēšanā ,negaidot un necerot uz aizrobežu solītiem brīnumiem. Norvēģijas interešu gadijums izdalās uz vispārējā NATO '' aktuālo apdraudējumu'' fona. Ievērīgs ar to ka  tas ir 21 gs. aktuāls energoiegulu ,tātad energodrošības jautājums un ģeogrāfiski atrodas NATO ''nama'' priekšā. Fudamentāla interešu sadursme Arktikā notiek Lomonosova grēdas demarkācijas jautājumā. Ieinteresēto valstu vidū jautājumam ''sitot augstu vilni'' tā cenu nosaka prognozējamo iegulu apjoms. Pamatojoties uz provizoriskām aplēsēm Arktiskie apgabali ietver 13% pasaules neizpētīto naftas un 30% gāzes resursu. Pastāv 5 pretendenti uz Arktiskā šelfa bagātībām : ASV ,Kanāda, Krievija ,Dānija, Norvēģija. Sevišķa jautājuma aktualitāte pastāv Krievijas-Norvēģijas starpā, interešu pārklāšanās vērojama Lāču salas arhepilāgā.  Aceramies, Norvēģijas Ziemeļjūras dabasgāzes atradnes aizņem Eiropas energopatēriņā vairāk kā 40% , nodrošinot zināmu NATO energoneatkarību no Krievijas.Norvēģijas kontinentālā šelfa gāzesatradnēm nodrošinot 30% Vācijas gāzes patēriņa. Neskatoties uz energojautājuma vitālitāti ,NATO neuzdrošinās koriģēt drošības plānus Arktikā ! To pamats, bailes saasināt attiecības ar Krieviju. Pārdomas ,ņemot vērā Norvēģijas gadijuma ekonomisko un militāro interešu ''svaru'' varam reāli apjaust cik liels ''svars'' NATO piemīt  Igaunijas, Latvijas un Lietuvas drošībai.
Norvēģijas raizes ir pamatotas ar kaimiņa uzvedības un darba stila labo pārzināšanu. Vienīgais kas neraisa Norvēģiem šaubas ir Krievijas jaunbūvējamās amfībijflotes un spēku pielietojuma ģeogrāfiskās kordinātes.

Enegy wars*- Steven Jeremy ,, Strategy of Action: Using force wisely in the 21s wrold'' -/Kingshtstone Publishing/7,55 GBP(LVL)(paperback)- autoram veicot apskatu no pretstata, karadarbība un energopatēriņš. Kā iespaido valsts politiku , konfliktā izmantojamo tehniku un taktiku ,loģistikas ķēdi. Darbā izmantotās tēzes.( pretrunīgas un diskutējamas)

 Ziemeļu realitātē* -Interesanti ka LV Bs sūta aptuveni 50 karēvjus uz ''ziemeļu mācībām'', vai vērtība ? Realitāte ,viena karēvja kaujas ekipējuma sagatavošana darbībai ziemeļu apstākļos prasa aptuveni 25.000 $ ,bet karēvja kaujas atbalsts ,funkcionēšanas uzturēšana no 6000$ līdz 10.000 $/nedēļā tā ir lielākā Ziemeļu specifika. Nenopietna attieksme pret apģērbu ,ēdienu un siltuma apgādi saistas ar aukstuma izraisītiem ''kaujas zaudējumiem'' personāla vidū. Otrā pasaules kara Ziemeļu pieredze liecina ka zemo temperatūru radītie ''ievainojumi'' neitralizē no 15% līdz 30% personālsastāva.