Sekotāji

sestdiena, 2019. gada 10. augusts

Mācības Baltops-2019.

Ikgadējās NATO mācības Baltijas jūrā- Baltops-2019 šogad izceļas ar amplitūdu un mācību ilglaicību. Veidojot vienu no NATO mācību sērijas posmiem Baltijas reģionā.  Mācību sērijas inicēšanau izraisija  Krievijas veiktā agresija Ukrainā. Ar ilglaicīgu klātbūtni stiprinot NATO flangu ,Baltijas jūras reģionā. ''Baltops-2019'' mācības kļuva par noslēdzošām , kopumā 2 mēnešu garumā trenējot dažādas JS kapacitātes. Jaizceļ 2 būtiskas mācību sadaļas : amfībijspēku un pretmīnu aizsardzības treniņi.  Divām sadaļām sniedzot pietiekami skaidru bildi varbūtējam agresoram par NATO spēku kapacitātēm varbūtējās agresijas atraidīšanai. Atsaucoties uz  08.19. žurnālā ''Warships International Fleet Review'' - publiceto informāciju. Mācības ''Baltops-2019'' pēc skaitliskā apjoma un ilglaicības ir lielākās pēdajo 30 gadu laikā.  Pārņemot estafeti Baltijas jūrā no amfībijspēku ''Operation-Baltic Protector'' mācībām. Kuras norit Lielbritānijas  Joint Expeditionary Force ietvaros un virsvadībā, amfībijspēkiem aptverot 3000 karēvju no kuriem 2000 britu , mācībām startējot maijā. 2014 gadā tūlīt pēc Krievijas izvērstās agresijas Ukrainā, NATO veic pretsoļus Baltijas flanga stiprināšanai, steidzami izveidojot Lielbritānijas virsvadītu- Joint Expeditionary Force(J-E-F).  Jaunveidotam Formējumam pilno kaujas gatavību sasniedzot  rikai pēc 4 gadiem- 2018 gadā. Kopumā, J-E-F  ''nodomu memorandums'' neskaitot Lielbritāniju, aptver 8 NATO valstis un 2 ārpus NATO dalībnieces: Zviedriju un Somiju. Amfībijspēku Mērķa Grupu veido 9 kuģi no kuriem 5 atrodas zem britu karoga. Uzskaitot : helikopternesis HMS ''Albion'', desant-doks RFA'' Lyme Bay'' , helikopteru atbalsta nesējs RFA ''Argus'', fregate HMS ''Kent'' un ''Ro-Ro'' transport kuģis MV''Hurst Point''. Līdzās britu kuģiem atradās Dānijas fregate HDMS ''Absalon'' , Nīderlandes  desant doks NHLMS ''Johann de Witt'', Norvēģijas JS ''Skjold'' projekta ,zemas signatūras korvetes ''Steil'' un ''Glimt''. Atsevišķu Amfībijspēku mērķ grupu veidojot Spānijas JS unversālai desant platformai ESPS Juan Carlos-I ( Huans Karlos-I ) kuģa kapacitātes nodrošina jūras-airomobilā desanta izvēršanu kā arī gaisa telpas izolācijas un uguns atbalsta funkciju veikšanu*.  Kopumā, amfībispēku izvēršana aptvēra NATO valstu piekrestes: Vāciju , Poliju, Lietuvu, Latviju un Igaunijas-Sarema salu. Noslēgumā, amfībijspēku macību estafeti pārņem ''Baltops-2019'' kurā dalību ņem 16 NATO un 2 iepriekš  minētās partner valstis. ASV spēkus pārstāv ''Blue Ridge'' klases , komand -vadības LCC-20 ''Mount Witney'' un LSD-43 ''Fort McHenry'' platformas. Norit 2018 gada 24 augustā atjaunotās ASV JS 2 Flotes- Vice Admirāļa Andrew Lewis virsvadībā , kura pakļautībā kopumā atradās no 8600 līdz 10.500 karēvju , 50 kuģu un 2 zemūdenes kā arī 40 lidaparātu.
                                     Rumānijas JK izvēršana ar Polijas JS tehnisko atbalstu.

Atzīmei , amfībijspēku mācībās piedalās arī NATO viena no trūcīgākām dalībvalstīm- Rumānija, deļeģējot JK brigādes- 2 JK bataljonu, savukārt Polijas JS nodrošinot  rumāņu JK izvēršanu krastā  no ''Lublin'' klases mīnu licēja/ tanku desantplatformas, demonstrējot spēku savietojamību. Autors, vēlas sevišķi izcelt ''Baltops-2019''  mācību sadaļu kura veltīta cīņai ar mīnu apdraudējumu. Tā ir aktuāla sadaļa ņemot vērā Krievijas JS izspēlētos mācību scenārijus par Baltijas jūras akvatorijas bloķēšanu.  Jau minētā ''Warships Int.Fleet Review'' žurnāla ''Baltops-2019'' mācībām veltītā slejā ir uzskaititas modernās tehnaloģijas kuras pielietojās pretmīnu operācijā. Vairākas no jaunām tehnaloģijām ir daļēji skatāmas lejāk pievienotajā ilustrācijā. Pretmīnu operācijas ietvaros ASV JS pirmoreiz Baltijas jūrā izmēģina helikopteros izvērsta lāzera mīnu atklāšanas kā arī atklāto mīnu neitralizācijas sistēmu un ne tikai.

                                             Pretmīnu kapacitātes.

ASV  Helicopter Sea Combat Squadron Two Eight (HSC-28) kalpoja par ''Baltops'' pretmīnu uzdevumu grupas Mine Warfare Task Group aviācijas elementu. Pretmīnu uzdevumu grupa ietver kopumā 15 pretmīnu kuģus ar 15 bezpilota zemūdens aparātiem, 70 nirējus ,jūrniekus un pretmīnu cīņas ekspertus. Mācību laikā , Baltijas jūrā dalību ņem NATO Pretmīnu Grupa-1  un 31. pretmīnu divizionas. Helikopteru MH-60S Sea Hawk rīcībā atrodoties konteinerizētai lāzer sistēmai-Airborne Laser Mine Detection Sistem (ALMDS) un Airborne Mine Neutralization Sistem -ArcerFish (AMNS-AF) . Aviācijas pretmīnu elementam kalpojot par seklo piekrastes ūdeņu tai skaitā ostu akvatoriju, līču un jūras šaurumu ātru gultnes un enkur- mīnu apdraudējuma neitralizātoru. Sistēmas efektīvitāte ir atkarīga no jūras/okeāna dzidruma un var svārstīties no 20m līdz 60m.


  Tā kalpo par vitāli svarīgu pretmīnu cīņas elementu , nodrošinot  maksimāli ātru jūras ceļu atbloķēšanu. It īpaši janorāda ,ka Baltijas jūra ir viena no seklākām jūrām. Aptuveni 50%  pēc virsmas lukuma, jūras dziļumu izobāte nepārsniedz-30m. Piemēram,  3 MH-60S ar ALMDS moduļiem apgādāti helikopteri  2-3h laikā, spēj atklāt un neitralizēt Rīgas j.l.-Rīgas ostai piekļaujošo akvatriju,  Irbes j.š., bet līdz 12h termiņā atbloķēt Ventspils un Liepājas ostu akvatorijas un piekļaujošos jūras ceļus. Pretstatam, izmantojot tradicionālus pretmīnu līdzekļus nepieciešamas- 7 d/n +....Minētais kalpo par atbildi kremļa plānotājiem...

Spānijas JS -''Huans Karlos-I'' aviospārna AV-8B ''Harier''+ var veikt uzdevumus ierobežotā apjomā. Lai atvieglotu AV-8B eksploatāciju,samazināt izdevumus un uzlabotu darbību augsto-C* raksturlielumus ir noņemts radiolokātors APG-65 un atbilstošo VR AIM-120C klātbūtne. Tehniski liesinot līdz  triecienlidmašinas funkcijām.                                                 

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana