JAS-39 GRIPEN-Cīņa par vietu zem saules.

ZVIEDRU aviobūvētāji ir uzsākuši cīņu par vietu zem saules.
Ar to izprotot dalību starptautiskajos aviotehnikas tirgos .
Pašreiz divi lielākie no minētiem ir Brazīlijas un Indijas izsludinātie.
Zviedru galvenās cerības saistās ar abiem minētiem tirgiem.
Bet vai JAS-39 NG (Next Generation) -jaunā paaudze, būs spējīga uzvarēt savus oponentus ?
Oponenti minētajos tenderos ir  F/A-18E/F Super Hornet, EF2000 Taifun , Rafael un MIG-35.
Kādas izredzes ir zviedru JAS-39NG Gripen ?
Apskatīsim JAS-39 C/D un NG veidolu tas ir jaunveidoto E/F variantu.
Zviedru NG-koncepcija pamatos balstās uz militārā āviācijā populāro steroizācijas ceļu.
Steroidi- sportā pielietoti muskuļu massas audzēšanai. Ārēji platformai saglabājot nemainīgu airodinamisko kompozīciju izmaiņām pakļaujot ģeometriskos izmērus un tehnisko aprīkojumu. Šāds risinājums ļauj ražotājam īssā laika posmā radīt spējās krietni uzlabotāku platformu.
Airodinamiskā čaula ir laika gaitā pārbaudīta un droša, sevī neslēpjot pārsteigumus.
Izvēlētais risinājums pirmkārt saistāms ar risku minimizāciju, finansu un tehniskajā jomā.
Ļoti būtiski mazbudžeta projektam tādam kā JAS-39NG.
Jauzsver ka šādu attīstības ceļu ir izvēlējušies vairums mūsdienu taktisko-iznīcinātāju ražotājvalstu.

Bāzes projekts/// modifikācija vai projekta apzīmējums (25%-par cik palielināti ģeometriskie izmēri)-projekta realizētāj valsts.
 Sekojoši :
F-16///F-2(25%)- ASV /Japāna ,
F/A-18C/D/// E/F(25%)-ASV,
Su-27/30/// Su-35(25%)-Krievija ,
JAS-39C/D/// E/F (25%)-Zviedrija

Taktiski-Tehniskajiem Dati (TTD) 
Zviedru JAS-39C/D Gripen

• 
  
    JAS 39A/B/C/D Gripen 
• Efektīvā Atstarojošā Virsma - 2,3 m2(A,B,C,D) , 0,8- 1,6 m2 (E/F)
• Massa sausā (armatūra, bez degvielas un bruņojuma)
• 25% lidmašīnas svara veido oglekļa šķiedras materjāli t.s.-80% planiera virsmas.(A,B,C,D) 
• 6600kg A/B/C/D
• Massa normālā.
• 8.600-9.450kg A/C 
• Massa maksimālā(uzpildīts un bruņots)
• 12.474-12.500kg 
• 14.000kg C/D
• 16.000kg E/F 
• Iekšējās degviela bāku ietilpība.
• 2268 -2300 kg/ 3200kg E/F
• Pārdzīšanas tālums ar- Piekares Degvielas Tvertnēm (PDT).
• 3000km C/D
• 4100km E/F
• Kaujas rādiuss.
• 800km-gaissa cīņas (2VR AIM120 +2 VR AIM9/132)  bruņojuma konfigurāciā.C/D
• 1300km - 6 VR g-g(700-800kg)+PDT(piekaramā-degvielas-tvertne) atrašanās robežā- 30 min.(E/F)
•  Dzinēja vilkme.
• RM12B (F404GE400)
•  5600kg/s-Neforsētā, 8500kg/s Forsāža (A,B,C,D)
• Vilkme kaujas variantā var tikt palielināta par 8-10%.
• F414 (E/F) 
• 6300kg/s-Neforsētā, 9,900kg/s Forsāžā .E/F
• Energobruņotība-Vilkmes-Massas-Rādītājs  ( TWR-Trust-Weight-Ratio)
• Pietuvinātie apreiķini PGA komplektācijā (+/- 100-200kg ) (C-variantā)
• N1-- Planieris + pilots(150kg)+ 50% DEGVIELA+500kg (4 g-g VR) 
• 6620kg+150kg+1150kg+500kg=8,430kg--> 0,98-1 (C)
• N2-- 100% DEGVIELA
• 6620kg+150kg+2300kg +500kg=9,570kg--> 0,88-1 (C)
• PGA variantā E/F modelis ir spējīgs veikt super kreisēšanu M=1,2/1,3
• Super kreisēšana saistās ar dzinēja darbību neforsētajā režīmā. 
• Startam-Piezemēšanai patērējamā skrejjosla.
• .Standartā izmanto 800 X 9m skrejjoslu.
• Startam PGA variantā patērējot 200m+ .
• Maksimālajā starta svarā nepieciešami 400 m skrejjoslas.  
• Piezemēšanās -400m pilnīga apstāšanās no piezemēšanās punkta.
• Piezemējoties maksimālajā svarā patērējot 500m skrejjoslas.
• Bruņojuma konfigurācijas E/F (NG) variantiem.
• Gripen E/F(NG) -gaiss-gaiss konfigurācija.

 Jas-39 savā pamat izpildijumā(A/B/C/D) ir pasaulē vienīgais modernais vieglās klases taktiskais iznīcinātājs.
 Ar to saprotot piederību tādai mazcenas iznīcinātāju līnijai kā MiG-21/F-5E/F.
 Esošā JAS39C/D veidolā platforma ir maksimāli pielāgota Zviedrijas aizsardzības doktrīnas nostādnēm.
 Pateicoties svara klasei un citu komponentu veiksmīgam apvienojumam tā ir pasaulē ekonomiskākā platforma.
Ar pamatotu lepnumu Zviedri norāda ka JAS-39C/D lidojuma stundas izmaksas sastāda mazāk par 3000 $ ar iespēju samazināt līdz 2000 $.
Šie rādītāji ir ļoti saistoši valstīm kuras vēlas iegūt mūsdienīgu daudzfunkcionālu iznīcinātāju ar minimālām eksploatācijas izmaksām.
Valstis kuras savu izvēli izdarija par labu JAS-39 ir Čehija, Ungārija, Dienvidāfrikas Republika un Taizeme. Potencionālie pircēji kuru izvēle saistās ar JAS-39 ir Šveice, Horvātija, Slovēnija, Bulgārija, Rumānija.

Kapeic Zviedri uzsāka NG programu ?

Galvenais iemesls pircēju vēlme iegādāties vidējās klases taktiskos-iznīcinātājus, nomaļāk atstājot eksploatācijas izmaksas.  Jaaceras ka JAS-39 ir 100% Zviedru aizsardzības doktrīnas produkts. Pamatversijā optimizēts pretgaisa aisardzībai (PGA) apvienojumā ar spēju satriekt virsūdens mērķus.
Tā kā PGA missijas ir JAS39C/D pamatuzdevums zviedri to veiksmīgai realizācijai ir radijuši unikālu CDL39 datu līniju. Raksturojas ar spēju vienlaicīgi nodrošināt divvirziena datu straumējumu starp četriem JAS-39. Galvenā tehnaloģiskā atšķirība starp CDL-39 un ASV Link16/TADIL-J ir datu apraides ātrums,zviedru variantā datu atjaunināšana notiek ar 1s vai mazāku intervālu , pretstatus 12s -Link16.
Mazais kaujas svars ierobežo triecien missiju rādiusu. Sevišķi ja lidojumi ir saistīti ar zemiem augstumiem.
Šajos rādītājos vieglais Gripen paspēlēja vidējai klasei.


Vidējās klases (F16 /MiG29/Mirage2000/F/A-18) galvenā priekšrocība darbības rādius apvienojumā ar  nogādājamo kaujas kravu. Ašķirība starp vidējās klases etalon produktu F16C/D Blok30 un JAS39A/C planiera sausā massā ir 25 %  !!!
Skaitļos: 8,570kg  ( F-16 Blok30) V 6550kg( JAS39 A/B/C/D)
Vel iespaidīgāka atšķirība ja salīdzina ar flotes jaunāko F-18E/F SuperHornet, planiera sausā massa ir 50%.
 Pamatversijas A/B galvenie trūkumi triecienmisiju nelielais kaujas rādius, nesamā bruņojuma massa un nomenkalatūra.
Pielāgošana starptautiskā tirgus prasībām aizsākās ar C/D modifikāciju un turpinās saistībā ar  Gipren E/F( NextGeneration).

Zviedru vadlīnija, NG projekta ietvaros tapušiem E/F modeļiem ir jaapvieno sevī vidējās klases kaujas rādītāji ar vieglās klases eksploatācijas izmaksām.
Būtiskākie E/F modifikācijā ietvertie  tehniskie jauninājumi.
Pirmkārt saistās ar Aktīvi Fāzēto Antenas Režģi (AFAR) integrēšanu radiolokātorā PS-05A un integrēto aizsardzības sistēmu EWS 39-3.Radiolokātors( RLS) PS-05A
Zviedriem AFAR radiolokātoru jomā ir savs sevišķais skatijums.
Jaunā radara antenas izstrāde notiek SAAB Microwave sadarbībā  ar Itālijas Salex Galileo.  Izstrāde saistās ar 30-40* leņķī novietotu ap assi rotējošu AFAR antenu. Skanējumu summā  2x100* sniedzot 200* lielu apskates leņķi, precīzāk 10* aiz pilota labā un kreisā pleca līnijas.
 Gaissa cīņas taktikā dod iespēju pavadīt pretinieku vienlaicīgi veicot 90* assu attiešanas manevru. RLS-VIXEN 500/1000
Risinājums ir likvidējis AFAR antenām piemītošo trūkumu, fiksēto antenas pozīciju ar šauro telpas apskates leņķi.
Pastāvošo AFAR antenu tehniskās iespējas aprobežojas ar 2x 45*=90*(no centra ass) horizontāle.
Tādejādi paspēlējot apskates skanējuma rādītājā pastāvošām mehāniskā skanējuma antenām.

 Pāšaizsardzības sistēma EWS 39-2  apvieno, pasīvo signāl brīdinājuma un duāla IS spektra sensorus , māneklīšu sistēmā ietverot arī buksējamos. Standarta spējās ir klasificēt pretinieka radiolokātora tipu, nesēju tā atrašanās vietu un apdraudējuma robežlīniju. Vissu iegūto informāciju projicējot HUD* viziera vai pilota ķiverē.
Esošā EWS39-2 atrodas eksploatācijā jau 10 gadus.
Sistēma turpina pilnveidoties, iekļaujot MAWS (Missile Approach Warning System) raķešu starta brīdinājuma sensorus. Apdraudējumu liste ietver zeme-gaiss zenītraķetes ,bet noklusētas tiek gaiss-gaiss  apdraudējuma atklāšanas iespējas.
MAWS un lāzer brīdinājum sensori radās sadarbībā ar DĀR. Aprikojuma listē parādoties jaunam radaram, būtiskas pārmaiņas piedzīvos arī  EWS 39-2.
 Aktīvās, elektroniskā skanējuma antenu priekšrocība pretstatus esošām ir to daudzfunkcionalitāte.  Vienkopus apvienojot tādas spējas kā  pasīvā elektroniskā izlūkošana, datu noraide-saņemšana, aktīvā radioelektroniskā traucētāja režīms + vissi tradicionālie RLS režīmi. Pieminēto un rinda citu jauninājumu ieviešanas rezultātā sistēma iegūs EWS 39-3 apzīmējumu. Projektā JAS-39E/F ''Next Generation'' ietvertie tehniskie uzlabojumi.

Tuvcīņai  domātie elementi ir Thales ražotā Guardian pilota ķivere ar integrēto tēmekli.
Pirmie pielāgošanas darbi saistās ar JAS-39 C/D variantu, tiek piedāvāts ārvalstu klentiem.
Variants ietver klusā mednieka režīmu, kopš 1998 gada tiek piedāvāts IRST(Infra Red Search and Track)-OTIS pasīvais optiskais sensors. Darbu inicēšanas iemesls MIG-29 piederīgā OLS-29 (Optiskās Lokācijas Sistēma-29) . SAAB/BOSFOR Dynamics realizēja programu  IR-OTIS(Optical Tracking and Identification Sistem), IS- optiskās pavadīšanas un atpazīšanas sistēma. Tās pamatu veido  288x4 liels IS-garo viļļņu (8-11um) diapozonā strādājošs detektoru segments . Sistēma darbojās 3 logos ,platleņķa skanējums(tuvcīņa) ietver automātisku mērķa satveršanu ar turpmāku telpas skanējumu. Mērķa satveršana ir autonoms process. Tālcīņai, agrīnai mērķu atklāšanai izmanto šaurleņķa skanējumu.
Sistēmas ieviešana ir iespējama līdz ar C/D madifikāciju. Tās ietveršana lidmašīnas tehniskajā arsenālā  saistās ar pasūtītāja vēlmēm.

Galvenie gaiss-gaiss ieroči, tālcīņas raķetes AIM120/MICA/METEOR un tuvcīņas AIM132, IRIS-T,PITON IV/V,AIM9X, A-DARTER. 
Modeļa E/F  atšķirības zīme ir pieaugušās triecienspējas.
JAS-39 E/F Integrējamā Bruņojuma klāsts.
Kā īpašs elements pieminams taktiskā rādiusa raķetes un planējošie kaujas moduļi.
Raķetes KEPD-350 darbības tālums 350km , bet planējošo kaujas moduļu DWS-39 MJOELNIR (Bk-90 BombKapsel) no10 līdz 20 km.
DWS-39 MJOELNIR  Pretkuģu funkciju veikšanai lidaparāts arsenālā ir RBS-15 MkII/MkIII(280km).Iespējams integrēt norvēģu ražotās NSM(180km) jaunās triecienmunīcijas priekšrocība, lielais tālums. Ļaujot satriekt  mērķus ārpus pretinieka PGA pārklājuma zonnas. Liela vērība ir veltīta lidaparāta un karēvja  savstarpējai sadarbībai kaujaslaukā.
Ciešu sadarbību starp karēvi un lidaparātu nodrošina karēvja aprocē montēts mērķu kordināšu precizēšanas modulis. Sistēma ir kompakta un pielietojama jebkuram atbilstoši apmācītam karēvim.
JAS-39E/F(NG-Demo) ietvertie jauninājumi.

Zviedru jaunā  JAS39 E/F piedāvātā cena ir 60-65 miljoni USD.
Salīdzinājumam mūsdienu 4++ paaudzes iznīcinātāju iegādes cena svārstās no 90 līdz 120 miljoniem USD. Minētā cena saistās ar tādām platformām kā  EF-2000 Taifun , Rafael M3.
Lētākie ir F18E/F un jaunais Su-35 kuru iegādes cena svārstās no 55 līdz 65miljoniem USD.
No minētām piecām platformām tikai trīs ir spējīgas realizēt super-kreisēšanas režīmu Taifun, Gripen un Su-35.
Iegādes cena ir jasaista ar daudz svarīgāku ikdienas rādītāju- lidojuma stundas izmaku .
GRIPEN savās eksploatācijas izmaksās ir tālu atrāvies no tuvākā sekotāja.
 F16C Blok30 6400USD/h V 2800USD/h JAS39 C/D.
Čehu GS JAS-39C sargājot Baltijas debesis.

1.Helikopteri un evolūcija.

Jaunais gadsimts domājams ienesīs būtiskas izmaiņas helekopteru uzbūves jomā. Pastāvošām helikopteru konstrukcijām piemīt viens būtisks iedzimts trūkums, nelielais ātrums. Pieņemtais eksplotācijas ātrums atrodas 260-300 km/h robežās. Izskaidrojams ar konstrukcijas īpatnībām un saistās ar eksploatācijas ekonomiskumu. Analoģiski, automobīlim ātrums 90-110km/h ekonomiskās eksploatācijas kreiser ātrums. Salīdzinājumā, vairums vieglās aviācijas lidmašīnu degvielas ekonomijas ātrumi atrodas 300-400+km/h robežās. Militāriem eksploatantiem ātruma rādītājus minot kā galveno saistošo elementu.
Bieži tādi apkārtējās vides faktori kā vējšs vai augstkalnu apvidus šo nelielo ātruma robežu padara par grūti sasniedzamu mērķi. Tādejādi videi būtiski koriģējot kaujas plānus.  Tie ir galvenie ''militārie pamatiemesli'' kādēļ lielākajās helikopter ražotājvalstīs norit inženiertehniskie izpētes darbi šī trūkuma novēršanai. Kā līder valsts principiāli jaunas konstrukcijas ieviešanā jamin ASV.
 V-22 OSPREY Izveidojot jaunu lidaparātu klasi konvertoplānu--V-22 OSPREY.
Konvertoplāna programa realizējās kā ASV bruņoto spēku starpšķiru projekts.
Tā priekšrocība, ātrums un darbības rādius, vienlaikus saglabājot helikoptera īpašības.
Spējās ir kreisēt ar aviācijai raksturīgiem ātrumiem 490-530km/h , divreiz ātrāk par helikopteru ! Pateicoties spējai realizēt tradicionālo lidmašīnu lidojuma profilu, konvertoplāns spēj darboties lielākā attālumā un augstumā. Taktiskā līmenī šādu lidaparātu esamība ļauj paplašinat manevra areālu.
Pirmkārt, ļauj ASV JK korpusam uzlabot desanta taktiku, atvirzot desantēšanās līniju 160+km atstatus no krasta.  Iespēja veikt speciālās operācijas kuru veikšana prasa sniedzamību ,ātrumu un kompaktu ''atspēriena punktu''. CV-22 OSPREY specuzdevumu gadijumā , būtiski reducēt ķēdes elementu skaitu.
OSPREY eksploatācijā.
Katrai konstrkcijai ir arī savi trūkumi. Konvertoplāni savā uzbūvē,eksploatācijā  ir sarežģīta un dārga sistēma. CV-22 OSPREY  2005 gada vienības iegādes cena 84 miljoni.USD.  Dārgi !

Salīdzinājumam helekopteru un lidmašīnu cenas:

UH60M/L-12-17miljoni $,-14ekip.karēvji. 
Puma/Kaguar -17-23 milj.$,-18-24ekip.karēvji.
Mi-17V5--6-7 milj.$,-35ekip.karēvji.
NH-90--30 milj.$-16-20ekip.karēvji.
EH-101--40milj.$-24ekip.karēvji.
CH-47D/F-80-100milj.$-48-54ekip.karēvji.
Transportlidmašīnu :
C-130J-75-80milj.$
C-27J-25-28milj.$
C-295 -27milj.$

Augstāk minēto īpašību kopums neļauj tiem kļūt plaši izplatītiem. Vienīgā eksploatant valsts  ir ASV.
Turklāt pieminētie tehniskie plussi nav tik vienozīmīgi salīdzinot ar iegādes un eksploatācijas izdevumiem. Valstis kuru aizsardzības budžeti nav tik lieli kā ASV,  minēto lidaparātu iegāde un eksploatācija ir apgrūtinoša. Saistot šo atziņu ar tādām valstīm kā: Lielbritānija,Francija, Itālija, Spānija, Kanāda, Austrālija, Japāna, D-Koreja.
Tādejādi konvertoplāni  lidaparātu vēsturē paliks kā ASV ekonomiskās lielvaras apliecinājuma atribūts.
Bet problēma palika un meklējumi ātruma jomā turpinās.
Galvenā nostādne,  risinājumam jabūt tehniski vienkāršam un ekonomiskam.
Kā noprotam konvertoplāns nav vienkāršākais tehniskais risinājums.  
  

Brazīlijas kodolzemūdeņu projekts.

 Darbi saistībā ar kodolenerģētiku Brazīlijā notiek kopš p.gs.70 gadiem. Brazīlijas ilglaicīgos plānos ietilpst radīt divejāda pielietojuma kodolreaktoru kura apsorbētā tehnaloģija būtu pielietojama kodolspēkstacijās un jūras kara flotē. Vēsturiski ,darbi saistībā ar kodolenerģētiku Brazīlijā notiek valsts jūras spēku paspārnē. Izskaidrojams ar to ka iepazīstot tuvāk kodolenerģijas sniegtās priekšrocības tieši JS ierosināja ideju par nacionālo kodolzemūdeņu izsrādes nepieciešamību.
Sākotnēji pamatojot to ar iespaidīgo Atlantijas okeāna krasta līniju un ekonomiskiem ūdeņiem.
Pamatā gan Brazīlijas apsvērumi  mazāk saistās ar militāro, bet vairāk ar politisko jomu.
Tās tālejošie politiskie plāni saistās ar ANO drošības padomes (DP) pastāvīgā locekļa statusa iegūšanu .  Esošiem DP locekļiem (ASV,Krievija,Lielbritānija,Francija,Ķīna) bez kodolieročiem ir vel rinda citu efektīvu militārās tehnikas atribūtu. Viens no tādiem-kodolzemūde.
 Angļu valodā pieņemtais apzīmējums:  Submarine-Ship-Nuclear(SSN)/Zemūdens-Kuģis-Ātom.-->Ātom(Kodol)Zemūdene.

2007 gada novembrī valsts  kompānija  PETROBRAZ paziņo par apjomīgām naftas un gāzes atradnēm okeāna šelfā.  Brazīlijas šelfs,Tupi naftas un gāzes lauks.
Jaunatklātās atradnes nostāda Brazīliju līdzvērtīgā svaru kategorijā ar Saud Arābiju. Drīz 2008 gada 1.jūlijā ASV aktivizē 4 FLOTI kura beidza funkcinēt 1950 gadā. ASV Flotu atbildības rajoni.

Tulīt pēc Petrobraz paziņojuma Brazīlijas valdība asignē 600 miljonus $, aktivizējot kodolzemūdeņu izstrādes programu. Esošie darbi paredz 2010 gadā ieviest eksploatācijā ekspermentālo kodolreaktoru ar sekojošu 8 gadu pilot eksploatāciju.Kodolenerģētika un zemūdenes.
Paredzot pirmās pielāgotās kodolzemūdenes nodošanu JS 2016-2018 gadā.
Tehnaloģiski ,Brazīlija aprobežojas ar kodolenerģētisko iekāru, bet iztrūkstošo zemūdeņu korpusu tehnaloģiju aizgūstot realizējot koprojektu ar kādu no ārvalstīm.  Ar šādu nostādni  esošais aizardzības ministrs Nelson Jobim (Nelsons Džobims) devās ārvalsts turnejā, izvērtējot iespēju iegūt piemērotu uzvalciņu Brazīlijas pirmajai kodolzemūdenei.
Kā pirmā pieturvieta tika izvēlēta Krievija. Krievijas piedāvātie tehniskie un finansu risinājumi nelikās saistoši Brazīlijas pusei. Pamatā Krievija nebija gatava dalīties ar jūtīgām tehnaloģijām, bet iespējamo sadarbību saistija ar apjomīgu darijumu avitehnikas jomā.
Nākamā valsts Francija, ar savu  risinājumu .
Francijas -Brazīlijas darijums.

Francijas JS rīcībā atrodas pasaulē kompaktākais kodolzemūdeņu tips Rubis/Ametist, kura vienlaikus ir arī Scorpene tipa uzvalciņš. Tehnaloģiskā atšķirība saistās galvenokārt ar energoiekārtu, ātom vai parasto. Brazīlijai ieintresēja šī viena uzvalciņa divejādais risinājums, pasūtot 5 Scorpene tipa zemūdenes.
 Zemūdene SCORPENE. un Pasaules kompaktākā kodolzemūdene RUBIS/AMETIST.

 Kontraktā paredzot ka piektam korpusam jakļūst par pirmo Brazīlijas  kodolzemūdeni.
Turklāt franči gatavi nodot know-how  kā arī  izvērst ražošanu Brazīlijas stāpeļos
Līdzšinējā brazīļu pieredze zemūdeņu būvē aprobežojās ar 4 licences IKL-209 montāžu, bet iztrūkst neatkarīgs pašmāju projekts.
Brazīlijas-Francijas kontrakts nav vienkārš pirkšanas un pārdošanas darijums.
Tas ietver sevī tehnaloģisko apmaiņu, inženiertehniskā personāla apmācību, projektēšanu, būvniecību un apkopi. Paredzot ka apmācītie inženieri piepalīdzot franču konsultantiem radīs neatkarīgu Brazīlijas kodolzemūdenes projektu, tā realizācija saistās ar 2021gadu.
Darijuma finansu puse, franči kopprojektam atvēra 12 miljardu $ kredītlīniju 20 gadiem.


Būtiskākais ir kāda veida kodolreaktors būs pirmajā Brazīlijas kodolzemūdenē.
Pecīzāk cik augstas bagātinājuma urānu izmantos degvielai.
Speciālisti pamatojoties uz Brazīlijas sniegtajiem datiem apgalvo ka kodolreaktoru darbinās zemas koncentrācijas urāns-15-25%. Zemas koncentrācijas urāna degviela rada rindu tehnisku problēmu.Viena no tām izmērs, liela apjoma reaktoriem un secīgi zemūdenes izmēriem. Kodolreaktora aktīvās zonas 5-7 gadu eksploatācijas laiks, zemudenes dzīves laikā veicot 4-6 kodolreaktora pārlādes ciklus. Šāda tehnaloģija bija raksturīga p.gs.60-70 gados radītām kodolzemūdenēm ASV,Lielbritānijā,PSRS.
Iepretim, mūsdienu kodolzemūdeņu reaktorus darbina augstas bagātinātības urāns 85-90%, ļaujot bez pārlādēšanas darboties vissa dzīves cikla garumā 30+ gadus.

Vienlaicīgi augsti bagātināts urāns-235 kalpo par izejmaterjālu kodolieroču radīšanai. Starptautiskie eksperti gan norāda  ka nav atšķirība starp augsta un zema līmeņa bagātinātu U235 pielietošanu Brazīlijas  kodolreaktoros. To pamatojot ar secinājumu ka Plutoniju iegūšana notiek abos pārstrādes gadijumos.
Brazīlija jau iepriekš ir uzsvērusi ka tās kodolprograma nav saistīta ar kodolieroču radīšanu, bet enerģētisko sadaļu ieskaitot militāras aplikācijas kodolreaktorus.

Brazīlijas izvēlētais ceļš kodolzemūdeņu tehnaloģijas apgūšanā ir vērtējams kā racionālākais.
Neizpaliek arī trūkumi. Jaatceras ka Brazīlijas mērķis ir iegūt lielvarai piemītošu tehnisko atribūtu tādejādi  ļaujot pretendēt uz krēslu ANO DP.

3.Troļļu zemes Pingvini.

Pasaulē bez lielvarām ir rinda mazāku valstu ar savām flotēm,  bet galvenās intereses saistās ar savas teritorijas aizsargāšanu no agresora tīkojumiem. Laika posmā kad lielvaras nepievērsa uzmanību pretkuģu raķešu attīstībai, Eiropas ziemeļos atradās valsts kura šo jauno perspektīvo raķeš novirzienu veiksmīgi pielāgoja savai aizsardzības doktrīnai.

Par pirmo  pretkuģu raķešu idejas attīstītāj valsti rietumu pasaulē kļuva Norvēģija .
Nebija pārsteigums jo šī valsts tieši robežojās ar PSRS. Turklāt p.gs. 60-70 gadi raksturojās kā aukstā kara saspringuma laiks un norvēģi cītīgi nodarbojās ar atbilstoši piemērota bruņojuma meklējumiem.
Varbūtējā NATO/WARPAC(Varšavas līguma valstis) bloku sadursmes gadijumā bija gaidāma padomju trieciengrupējuma virzība caur Norvēģijas ziemeļiem.

Norvēģijas  militārie speciālisti  savus apsvērumus par varbūtējā karadarbības raksturu un gaitu balstija uz 2.p.k.pieredzi ziemeļu polārajos apgabalos. Tā viennozīmīgi liecināja,  ka pretiniekam savu nodomu veiksmīgai realizācijai ir jaizmanto flotes amfībij komponenti.

Cēlonis: fjordi, tālu sauzemē iestiepjošās ūdens akvatorijas. Sauzemes transporta artēriju aprobežotība ar 1 galveno maģistrāli, bet esošā ceļa infrastruktūra ietver daudzas nevēlamas tehniskas būves tiltus,viaduktus,tuneļus. Elementi kuri aizsardzības taktikas ietvaros viegli neitralizējami. Galvenā aizsardzības līnija saistās ar apgabaliem  Nordlande-Tromses-Finnmarkas apgabaliem un tiem pieguļošo Ziemeļjūras akvatoriju.

www.lib.utexas.edu/maps/europe/norway

Norvēģijas aizsardzībā plānā būtiska loma atvēlēlās krasta aizsardzības un jūras spēkiem.
Flotes galvenais kaujas elements, p.gs. 60-70g. moskītu trīsvienība, torpēdliellaivas-Snogg, Hauk,Storm .
Moskīt flotei galvenais darbības areāls ir izstiepts no Bodo-Tromse-Narvika līdz Nordkapa apgababalam.

Taktikas pamats, darbība fjordos sagaidot pretinieka invāzijas flotes vienības.
Fjordi ir raksturīgs Norvēģijas krasta konfigurācijas elements, bet to akvatorija  ir pretimnākoša   artilērijas, mīnu, torpēd-ieroču pielietošanai.  Uzsvaru liekot uz teātra sniegtām priekšrocībām, fjordu iekšējie ūdeņi apvienojumā ar moskīt-kuteriem radija iespaidīgu spēka iedarbības areālu.
Taktiski ļaujot maksimāli realizēt savu galveno ieroču priekšrocības un minimizēt pretinieka.

Norvēģu militāro speciālistu uzmanību piesaistija progressīvās pasaules ideja-pretkuģu raķete(PKR).
Uzskatot ka šī ieroča ideja ir atbilstoši japielāgo valsts aizsardzības doktrīnai un apvidus specifikai.

Kā rezultātā par vienu no ilglaicīga aizsardzības bruņojuma pamatu kļuva pretkuģu raķete PINGVIN.

Darbi aizsākās p.gs.60g., raķetes ražošana un izmēģinājumi saistās ar vidusposmu, bet
sākot no 1972 gada oficiāli pieņemta Norvēģijas BS bruņojumā .
Raķete Pingvin savā uzbūvē un eksploatācijā raksturojās kā maksimāli vienkāršs izstrādājums.  Sākotnējā pamat variantā Mk1 domāta sauzemes startam, zeme-virsma(krasts-jūra).

Raķetes galvenie raksturlielumi ir šķietami pieticīgi un daudzus maldina .
Neskati vīru no cepures, teiciens vietā ja apskatam Pingvin pretkuģu raķešu cilti.
Konfigurācijā Mk1 darbības tālums aprobežojas ar taisno redzamību 18-20km, bet daudz būtiskāk šāviena minimālā distance- 600m!

Konstruktori raķetes pašnovades sistēmai izvēlējās InfraSarkanā(IS) spektra diapozonu. Galvenie iemesli paredzamā pielietojuma apvidus specifika, IS-pašnovades tehnaloģijai pretēji Aktīvās-RadioLokācijas(A-RLS) pašnovadei, piemīt labāka mēķa selekcija šķēršļotā apvidū(salas, krasta fons).Objektīvi, A-RLS jomā pastāvēja būtisks tehnaloģiskais slieksnis, konstrukcijas svars un gabarīti! Nelielai valstij ievērojams tehniskais šķērslis ! Izskaidro kapeic ''kompaktās'' 533mm PKR ar A-RLS novades sistēmām parādijās vadošajās lielvalstīs ievērojami vēlāk.
Pingvin Mk2 modifikācijas būtiskskākais uzlabojuma elements ir programējama  Inerciālās Navigācijas Sistēma(INS).
Raķetes pieticīgā kaujas daļas izmēri dažreiz tiek pieminēti kā trūkums.
Domājot ka PKR Pingvin Mk1/2 trāpijuma gadijumā nav nogremdējams iznīcinātāja, fregates vai  vidējo  izmēru desantplatforma. Daļēji taisnība, apskatot pielietojumu atrauti no radītāj valsts bāzes taktikas.

Norvēģijas krasta aizsardzības daļu rīcībā esošo Pingvin Mk1 pielietošana saistijās ar 2-3 uguns vienību koordinētu iedarbību. Pieminot izmantojamās kaujasdaļas efektivitāti, tikai vienas raķetes trāpijums vidēja izmēra kuģim (2000/4000T) jau sistās ar problēmām tā kaujas spējās.
Pingvin Mk2,Novēģijas JS mācībās.

Par raķešu Pingvin Mk1 sauzemes bāzes platformu kalpoja augstas pārgājamības transportlīdzekļi M-113/Bv206, katram nesot 2-3 šādas raķetes. Starta lafetes un raķetes kopējais svars ir 500 kg robežās. Starta lafeti, tijkāji ir iespējams noņemt no nesēja un izvietojot sagatavotā pozīcijā. Augsto taktisko mobilitāti sekmēja ''Pingvin'' mazā massa 340kg no kuriem 112/118 kg saistāmi ar kaujas daļu (Mk2-370kg/120kg).
Sākotnēji pielietojamā trajektorija raksturojās kā<< vardes lēciens>> raķetes trāpijumus koncentrējot kuģa udenslīnijas apvidū.
Raķete lidojumam maksimālajā distancē patērē 85-90sek., starta posmā sasniedzot līdz 80-100m augstumu ar vēlāku pārejot 15-20m kreisēšanas trajektorijā. Pieminētā starta trajektorijas konfigurācija ir saistāma ar lidojuma profilu maksimālajā un vidējā darbības tālumā.
Kā netradicionāla trajektorija ir  balistiskā, rodot iespēju satriekt mērķus 32-37km attālumā.

Svarīgs Mk1 kaujas parametrs šāviena sagatavošnas ātrums,  patērējot vien 2 min.
Šo mazo laika sprīdi varēja saspiest līdz nieka 7 sek., savlaicīgi veicot raķetes IS sensora atdzesēšanu.

Novadei nepieciešamo datu iegūšanai izmantojot duālu tēmēšanas sistēmu, radiolokācijas un optisko. Optiskā  kalpo kā primārā pielietojot raķeti tiešā tēmējuma distancēs no 600m līdz 5-6 km.
Minimālā šāviena distance ir samērojama ar prettanku raķeš kompleksu (PTRK) pielietojuma distancēm !

Te būtu jaatzīmē iespējamā pretinieka rīcībā esošo P-15 minimālā šāviena distance aprobežojās ar 3-4km.   Raķete P-15 nav pielietojama ja pretinieks atrodas krasta fonā, 4-5 km no krasta līnijas .
Izskaidrojums, esošo pašnovades radiolokātoru tehnisko mazspēju izdalīt mēķus. Raksturigi trūkumi vissām aktīvās radiolokācijas pašnovades principus ietverošām raķetēm.

''Pingvin'' raķete, svarā viegla, ražošanā lēta ,eksploatācijā droša un pielietošanā efektīvs izstrādājums. Ekonomiskais faktors spēlēja būtisku lomu projekta turpmākajā attīstībā.
Sistēmas lētums daļēji izskaidrojams ar izmantojamo elementu patapinājumu no jau eksploatācijā esošām konstrukcijām. Par projekta izstrādes sadarbības partneri kalpoja ASV kompānija.  Tādejādi norvēģiem radās iespēja izmantot jau gatavus raķešu ''Bullpap'' AGM-12  konstrukcijas elementus.
No minētās raķetes patapinot Mk19 kaujas daļu ar palaidēj sistēmu, nodrošnot kavēto detonāciju.
Dzinēja izvēlē priekšroku dodot cietās degvielas darbinātiem, tādejādi iegūstot daudzas eksploatācijas priekšrocības.


Tālākā šīs raķetes evolūcija saistīta ar Zviedriju  un versiju Mk2.

Zviedru uzmanību piesaistija Norvēģu pielietotā kaujas filozofija, pamatvilcienos līdzinoties Zviedrijas  aizsardzības nostādnēm.
Līdzība saskatāma arī piekrastes ūdeņos, zviedru variantā šēras, daudzskaitlīgu mazu salu kopums ar sekliem ūdeņiem. Zviedriem nepieciešama pirmkārt jau mobila aizsardzība ar to domājot raķešu pielāgošana virsūdens nesējiem.
Esošā Pingvin Mk1 specifikācija pilnībā neatbilda Zviedru tehniskām prasībām
.
Atšķirība.
Fjordu īpatnība, pretinieks spiests iedziļināties sauzemē, radot labvēlīgus priekšnoteikumus pretiniekam ieroču pielietojumā. Iebrucēju flotes vienības nokļūst labi pārskatāmās šaurās iekšējās akvatorijās.
Iepretim Šēras raksturojamas kā salu kopas, veidojot  grūti pārskatāmus ūdens plašumus.
Pamatā taisno redzamību aprobežojot ar 0,5-3 km.

Jaunradītam ierocim vajadzēja atbilst apvidum un izstrādātai taktikai .
Galvenā aizsardzības līnija  Zviedrijai JS saistijās ar  Sodermanlandas-Stokholmas-Upssalas rajoniem un pieguļošo jūras akvatoriju. Kartes.

Pielietojuma taktika prasija, lai raķete nodrošinātu vairākkārtēju 70-90* virzienmaiņu.
Pingvin Mk2 modifikācijas tehniskā uzlabojuma elements ciparu, programējamais  Inerciālās Navigācijas Sistēma(INS) . Turpmāk ļaujot raķetei lidojuma takā veikt divus,trīs  iepriekš ieprogramētas virziena maiņas. Manevram kļūstot par svarīgu kaujas elementu, veidojot slēpto-''aizstūra'' triecien taktiku .
Saistībā ar zviedriem, Pingvīn Mk2 modelis piedzīvo vairākus uzlabojumus kuri attainojas piedēklī mod 3,4,5,7.  Modifikācijām ietverot uzlabojumus dzinējā, pašnovades blokā utt
Būtiski ka p.gs.70/80/90 gados šēru rajonā varbūtējā pretinieka bruņojuma pielietojums aprobežojas ar taisno redzamību un artilēriju sniedzamību, bet tā rīcībā esošās PKR kļūst par neizmantojamu balastu. Šads stāvoklis saglabājās līdz p.gs. 90 gadu vidum kad pasaules lielvalstu PKR sāka piekopt  zviedru lidojuma taku .  
.
Līdz p.gs.80 g. kopsadarbības rezultātā rodas jauna aviācijai pielāgota versija Pingvin Mk3 . 
Norvēģijas GS ierindā aprīkojot taktiskos iznīcinātājus F16A/B un helikopterus. Lielu interesi par šo versiju izrādija valstis kuru piekrastes ūdeņi ir bagāti ar salām Turcija,Grieķija,Malāzija. Kā arī valstis kuru flotes darbības rajoni var saskarties ar šķēršļotām ūdens akvatorijām --ASV, Austrālija,Jaunzelande .