Darbi saistībā ar kodolenerģētiku Brazīlijā notiek kopš p.gs.70 gadiem. Brazīlijas ilglaicīgos plānos ietilpst radīt divejāda pielietojuma kodolreaktoru kura apsorbētā tehnaloģija būtu pielietojama kodolspēkstacijās un jūras kara flotē. Vēsturiski ,darbi saistībā ar kodolenerģētiku Brazīlijā notiek valsts jūras spēku paspārnē. Izskaidrojams ar to ka iepazīstot tuvāk kodolenerģijas sniegtās priekšrocības tieši JS ierosināja ideju par nacionālo kodolzemūdeņu izsrādes nepieciešamību.
Sākotnēji pamatojot to ar iespaidīgo Atlantijas okeāna krasta līniju un ekonomiskiem ūdeņiem.
Pamatā gan Brazīlijas apsvērumi mazāk saistās ar militāro, bet vairāk ar politisko jomu.
Tās tālejošie politiskie plāni saistās ar ANO drošības padomes (DP) pastāvīgā locekļa statusa iegūšanu . Esošiem DP locekļiem (ASV,Krievija,Lielbritānija,Francija,Ķīna) bez kodolieročiem ir vel rinda citu efektīvu militārās tehnikas atribūtu. Viens no tādiem-kodolzemūde.
Angļu valodā pieņemtais apzīmējums: Submarine-Ship-Nuclear(SSN)/Zemūdens-Kuģis-Ātom.-->Ātom(Kodol)Zemūdene.
2007 gada novembrī valsts kompānija PETROBRAZ paziņo par apjomīgām naftas un gāzes atradnēm okeāna šelfā. Brazīlijas šelfs,Tupi naftas un gāzes lauks.
Jaunatklātās atradnes nostāda Brazīliju līdzvērtīgā svaru kategorijā ar Saud Arābiju. Drīz 2008 gada 1.jūlijā ASV aktivizē 4 FLOTI kura beidza funkcinēt 1950 gadā. ASV Flotu atbildības rajoni.
Tulīt pēc Petrobraz paziņojuma Brazīlijas valdība asignē 600 miljonus $, aktivizējot kodolzemūdeņu izstrādes programu. Esošie darbi paredz 2010 gadā ieviest eksploatācijā ekspermentālo kodolreaktoru ar sekojošu 8 gadu pilot eksploatāciju.Kodolenerģētika un zemūdenes.
Paredzot pirmās pielāgotās kodolzemūdenes nodošanu JS 2016-2018 gadā.
Tehnaloģiski ,Brazīlija aprobežojas ar kodolenerģētisko iekāru, bet iztrūkstošo zemūdeņu korpusu tehnaloģiju aizgūstot realizējot koprojektu ar kādu no ārvalstīm. Ar šādu nostādni esošais aizardzības ministrs Nelson Jobim (Nelsons Džobims) devās ārvalsts turnejā, izvērtējot iespēju iegūt piemērotu uzvalciņu Brazīlijas pirmajai kodolzemūdenei.
Kā pirmā pieturvieta tika izvēlēta Krievija. Krievijas piedāvātie tehniskie un finansu risinājumi nelikās saistoši Brazīlijas pusei. Pamatā Krievija nebija gatava dalīties ar jūtīgām tehnaloģijām, bet iespējamo sadarbību saistija ar apjomīgu darijumu avitehnikas jomā.
Nākamā valsts Francija, ar savu risinājumu .
Francijas -Brazīlijas darijums.
Francijas JS rīcībā atrodas pasaulē kompaktākais kodolzemūdeņu tips Rubis/Ametist, kura vienlaikus ir arī Scorpene tipa uzvalciņš. Tehnaloģiskā atšķirība saistās galvenokārt ar energoiekārtu, ātom vai parasto. Brazīlijai ieintresēja šī viena uzvalciņa divejādais risinājums, pasūtot 5 Scorpene tipa zemūdenes.
Zemūdene SCORPENE. un Pasaules kompaktākā kodolzemūdene RUBIS/AMETIST.
Kontraktā paredzot ka piektam korpusam jakļūst par pirmo Brazīlijas kodolzemūdeni.
Turklāt franči gatavi nodot know-how kā arī izvērst ražošanu Brazīlijas stāpeļos
Līdzšinējā brazīļu pieredze zemūdeņu būvē aprobežojās ar 4 licences IKL-209 montāžu, bet iztrūkst neatkarīgs pašmāju projekts.
Brazīlijas-Francijas kontrakts nav vienkārš pirkšanas un pārdošanas darijums.
Tas ietver sevī tehnaloģisko apmaiņu, inženiertehniskā personāla apmācību, projektēšanu, būvniecību un apkopi. Paredzot ka apmācītie inženieri piepalīdzot franču konsultantiem radīs neatkarīgu Brazīlijas kodolzemūdenes projektu, tā realizācija saistās ar 2021gadu.
Darijuma finansu puse, franči kopprojektam atvēra 12 miljardu $ kredītlīniju 20 gadiem.
Būtiskākais ir kāda veida kodolreaktors būs pirmajā Brazīlijas kodolzemūdenē.
Pecīzāk cik augstas bagātinājuma urānu izmantos degvielai.
Speciālisti pamatojoties uz Brazīlijas sniegtajiem datiem apgalvo ka kodolreaktoru darbinās zemas koncentrācijas urāns-15-25%. Zemas koncentrācijas urāna degviela rada rindu tehnisku problēmu.Viena no tām izmērs, liela apjoma reaktoriem un secīgi zemūdenes izmēriem. Kodolreaktora aktīvās zonas 5-7 gadu eksploatācijas laiks, zemudenes dzīves laikā veicot 4-6 kodolreaktora pārlādes ciklus. Šāda tehnaloģija bija raksturīga p.gs.60-70 gados radītām kodolzemūdenēm ASV,Lielbritānijā,PSRS.
Iepretim, mūsdienu kodolzemūdeņu reaktorus darbina augstas bagātinātības urāns 85-90%, ļaujot bez pārlādēšanas darboties vissa dzīves cikla garumā 30+ gadus.
Vienlaicīgi augsti bagātināts urāns-235 kalpo par izejmaterjālu kodolieroču radīšanai. Starptautiskie eksperti gan norāda ka nav atšķirība starp augsta un zema līmeņa bagātinātu U235 pielietošanu Brazīlijas kodolreaktoros. To pamatojot ar secinājumu ka Plutoniju iegūšana notiek abos pārstrādes gadijumos.
Brazīlija jau iepriekš ir uzsvērusi ka tās kodolprograma nav saistīta ar kodolieroču radīšanu, bet enerģētisko sadaļu ieskaitot militāras aplikācijas kodolreaktorus.
Brazīlijas izvēlētais ceļš kodolzemūdeņu tehnaloģijas apgūšanā ir vērtējams kā racionālākais.
Neizpaliek arī trūkumi. Jaatceras ka Brazīlijas mērķis ir iegūt lielvarai piemītošu tehnisko atribūtu tādejādi ļaujot pretendēt uz krēslu ANO DP.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru