Par pirmo pretkuģu raķešu idejas attīstītāj valsti rietumu pasaulē kļuva Norvēģija .
Nebija pārsteigums jo šī valsts tieši robežojās ar PSRS. Turklāt p.gs. 60-70 gadi raksturojās kā aukstā kara saspringuma laiks un norvēģi cītīgi nodarbojās ar atbilstoši piemērota bruņojuma meklējumiem.
Varbūtējā NATO/WARPAC(Varšavas līguma valstis) bloku sadursmes gadijumā bija gaidāma padomju trieciengrupējuma virzība caur Norvēģijas ziemeļiem.
Norvēģijas militārie speciālisti savus apsvērumus par varbūtējā karadarbības raksturu un gaitu balstija uz 2.p.k.pieredzi ziemeļu polārajos apgabalos. Tā viennozīmīgi liecināja, ka pretiniekam savu nodomu veiksmīgai realizācijai ir jaizmanto flotes amfībij komponenti.
Cēlonis: fjordi, tālu sauzemē iestiepjošās ūdens akvatorijas. Sauzemes transporta artēriju aprobežotība ar 1 galveno maģistrāli, bet esošā ceļa infrastruktūra ietver daudzas nevēlamas tehniskas būves tiltus,viaduktus,tuneļus. Elementi kuri aizsardzības taktikas ietvaros viegli neitralizējami. Galvenā aizsardzības līnija saistās ar apgabaliem Nordlande-Tromses-Finnmarkas apgabaliem un tiem pieguļošo Ziemeļjūras akvatoriju.
Norvēģijas aizsardzībā plānā būtiska loma atvēlēlās krasta aizsardzības un jūras spēkiem.
Flotes galvenais kaujas elements, p.gs. 60-70g. moskītu trīsvienība, torpēdliellaivas-Snogg, Hauk,Storm .
Moskīt flotei galvenais darbības areāls ir izstiepts no Bodo-Tromse-Narvika līdz Nordkapa apgababalam.
Taktikas pamats, darbība fjordos sagaidot pretinieka invāzijas flotes vienības.
Fjordi ir raksturīgs Norvēģijas krasta konfigurācijas elements, bet to akvatorija ir pretimnākoša artilērijas, mīnu, torpēd-ieroču pielietošanai. Uzsvaru liekot uz teātra sniegtām priekšrocībām, fjordu iekšējie ūdeņi apvienojumā ar moskīt-kuteriem radija iespaidīgu spēka iedarbības areālu.
Taktiski ļaujot maksimāli realizēt savu galveno ieroču priekšrocības un minimizēt pretinieka.
Norvēģu militāro speciālistu uzmanību piesaistija progressīvās pasaules ideja-pretkuģu raķete(PKR).
Uzskatot ka šī ieroča ideja ir atbilstoši japielāgo valsts aizsardzības doktrīnai un apvidus specifikai.
Kā rezultātā par vienu no ilglaicīga aizsardzības bruņojuma pamatu kļuva pretkuģu raķete PINGVIN.
Darbi aizsākās p.gs.60g., raķetes ražošana un izmēģinājumi saistās ar vidusposmu, bet
sākot no 1972 gada oficiāli pieņemta Norvēģijas BS bruņojumā .
Raķete Pingvin savā uzbūvē un eksploatācijā raksturojās kā maksimāli vienkāršs izstrādājums. Sākotnējā pamat variantā Mk1 domāta sauzemes startam, zeme-virsma(krasts-jūra).
Raķetes galvenie raksturlielumi ir šķietami pieticīgi un daudzus maldina .
Neskati vīru no cepures, teiciens vietā ja apskatam Pingvin pretkuģu raķešu cilti.
Konfigurācijā Mk1 darbības tālums aprobežojas ar taisno redzamību 18-20km, bet daudz būtiskāk šāviena minimālā distance- 600m!
Konstruktori raķetes pašnovades sistēmai izvēlējās InfraSarkanā(IS) spektra diapozonu. Galvenie iemesli paredzamā pielietojuma apvidus specifika, IS-pašnovades tehnaloģijai pretēji Aktīvās-RadioLokācijas(A-RLS) pašnovadei, piemīt labāka mēķa selekcija šķēršļotā apvidū(salas, krasta fons).Objektīvi, A-RLS jomā pastāvēja būtisks tehnaloģiskais slieksnis, konstrukcijas svars un gabarīti! Nelielai valstij ievērojams tehniskais šķērslis ! Izskaidro kapeic ''kompaktās'' 533mm PKR ar A-RLS novades sistēmām parādijās vadošajās lielvalstīs ievērojami vēlāk.
Pingvin Mk2 modifikācijas būtiskskākais uzlabojuma elements ir programējama Inerciālās Navigācijas Sistēma(INS).
Raķetes pieticīgā kaujas daļas izmēri dažreiz tiek pieminēti kā trūkums.
Domājot ka PKR Pingvin Mk1/2 trāpijuma gadijumā nav nogremdējams iznīcinātāja, fregates vai vidējo izmēru desantplatforma. Daļēji taisnība, apskatot pielietojumu atrauti no radītāj valsts bāzes taktikas.
Norvēģijas krasta aizsardzības daļu rīcībā esošo Pingvin Mk1 pielietošana saistijās ar 2-3 uguns vienību koordinētu iedarbību. Pieminot izmantojamās kaujasdaļas efektivitāti, tikai vienas raķetes trāpijums vidēja izmēra kuģim (2000/4000T) jau sistās ar problēmām tā kaujas spējās.
Pingvin Mk2,Novēģijas JS mācībās.
Par raķešu Pingvin Mk1 sauzemes bāzes platformu kalpoja augstas pārgājamības transportlīdzekļi M-113/Bv206, katram nesot 2-3 šādas raķetes. Starta lafetes un raķetes kopējais svars ir 500 kg robežās. Starta lafeti, tijkāji ir iespējams noņemt no nesēja un izvietojot sagatavotā pozīcijā. Augsto taktisko mobilitāti sekmēja ''Pingvin'' mazā massa 340kg no kuriem 112/118 kg saistāmi ar kaujas daļu (Mk2-370kg/120kg).
Sākotnēji pielietojamā trajektorija raksturojās kā<< vardes lēciens>> raķetes trāpijumus koncentrējot kuģa udenslīnijas apvidū.
Raķete lidojumam maksimālajā distancē patērē 85-90sek., starta posmā sasniedzot līdz 80-100m augstumu ar vēlāku pārejot 15-20m kreisēšanas trajektorijā. Pieminētā starta trajektorijas konfigurācija ir saistāma ar lidojuma profilu maksimālajā un vidējā darbības tālumā.
Kā netradicionāla trajektorija ir balistiskā, rodot iespēju satriekt mērķus 32-37km attālumā.
Svarīgs Mk1 kaujas parametrs šāviena sagatavošnas ātrums, patērējot vien 2 min.
Šo mazo laika sprīdi varēja saspiest līdz nieka 7 sek., savlaicīgi veicot raķetes IS sensora atdzesēšanu.
Novadei nepieciešamo datu iegūšanai izmantojot duālu tēmēšanas sistēmu, radiolokācijas un optisko. Optiskā kalpo kā primārā pielietojot raķeti tiešā tēmējuma distancēs no 600m līdz 5-6 km.
Minimālā šāviena distance ir samērojama ar prettanku raķeš kompleksu (PTRK) pielietojuma distancēm !
Te būtu jaatzīmē iespējamā pretinieka rīcībā esošo P-15 minimālā šāviena distance aprobežojās ar 3-4km. Raķete P-15 nav pielietojama ja pretinieks atrodas krasta fonā, 4-5 km no krasta līnijas .
Izskaidrojums, esošo pašnovades radiolokātoru tehnisko mazspēju izdalīt mēķus. Raksturigi trūkumi vissām aktīvās radiolokācijas pašnovades principus ietverošām raķetēm.
''Pingvin'' raķete, svarā viegla, ražošanā lēta ,eksploatācijā droša un pielietošanā efektīvs izstrādājums. Ekonomiskais faktors spēlēja būtisku lomu projekta turpmākajā attīstībā.
Sistēmas lētums daļēji izskaidrojams ar izmantojamo elementu patapinājumu no jau eksploatācijā esošām konstrukcijām. Par projekta izstrādes sadarbības partneri kalpoja ASV kompānija. Tādejādi norvēģiem radās iespēja izmantot jau gatavus raķešu ''Bullpap'' AGM-12 konstrukcijas elementus.
No minētās raķetes patapinot Mk19 kaujas daļu ar palaidēj sistēmu, nodrošnot kavēto detonāciju.
Dzinēja izvēlē priekšroku dodot cietās degvielas darbinātiem, tādejādi iegūstot daudzas eksploatācijas priekšrocības.
Tālākā šīs raķetes evolūcija saistīta ar Zviedriju un versiju Mk2.
Zviedru uzmanību piesaistija Norvēģu pielietotā kaujas filozofija, pamatvilcienos līdzinoties Zviedrijas aizsardzības nostādnēm.
Līdzība saskatāma arī piekrastes ūdeņos, zviedru variantā šēras, daudzskaitlīgu mazu salu kopums ar sekliem ūdeņiem. Zviedriem nepieciešama pirmkārt jau mobila aizsardzība ar to domājot raķešu pielāgošana virsūdens nesējiem.
Esošā Pingvin Mk1 specifikācija pilnībā neatbilda Zviedru tehniskām prasībām
.
Atšķirība.
Fjordu īpatnība, pretinieks spiests iedziļināties sauzemē, radot labvēlīgus priekšnoteikumus pretiniekam ieroču pielietojumā. Iebrucēju flotes vienības nokļūst labi pārskatāmās šaurās iekšējās akvatorijās.
Iepretim Šēras raksturojamas kā salu kopas, veidojot grūti pārskatāmus ūdens plašumus.
Pamatā taisno redzamību aprobežojot ar 0,5-3 km.
Jaunradītam ierocim vajadzēja atbilst apvidum un izstrādātai taktikai .
Galvenā aizsardzības līnija Zviedrijai JS saistijās ar Sodermanlandas-Stokholmas-Upssalas rajoniem un pieguļošo jūras akvatoriju. Kartes.
Pielietojuma taktika prasija, lai raķete nodrošinātu vairākkārtēju 70-90* virzienmaiņu.
Pingvin Mk2 modifikācijas tehniskā uzlabojuma elements ciparu, programējamais Inerciālās Navigācijas Sistēma(INS) . Turpmāk ļaujot raķetei lidojuma takā veikt divus,trīs iepriekš ieprogramētas virziena maiņas. Manevram kļūstot par svarīgu kaujas elementu, veidojot slēpto-''aizstūra'' triecien taktiku .
Saistībā ar zviedriem, Pingvīn Mk2 modelis piedzīvo vairākus uzlabojumus kuri attainojas piedēklī mod 3,4,5,7. Modifikācijām ietverot uzlabojumus dzinējā, pašnovades blokā utt
Būtiski ka p.gs.70/80/90 gados šēru rajonā varbūtējā pretinieka bruņojuma pielietojums aprobežojas ar taisno redzamību un artilēriju sniedzamību, bet tā rīcībā esošās PKR kļūst par neizmantojamu balastu. Šads stāvoklis saglabājās līdz p.gs. 90 gadu vidum kad pasaules lielvalstu PKR sāka piekopt zviedru lidojuma taku .
.
Līdz p.gs.80 g. kopsadarbības rezultātā rodas jauna aviācijai pielāgota versija Pingvin Mk3 .
Norvēģijas GS ierindā aprīkojot taktiskos iznīcinātājus F16A/B un helikopterus. Lielu interesi par šo versiju izrādija valstis kuru piekrastes ūdeņi ir bagāti ar salām Turcija,Grieķija,Malāzija. Kā arī valstis kuru flotes darbības rajoni var saskarties ar šķēršļotām ūdens akvatorijām --ASV, Austrālija,Jaunzelande .
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru