Kodoldzinēji un tehnika.

Krievijas prezidenta V.Putina minētie kodoldzinēju darbināmāmas raķetes izstrāde tiek pasniegta  kā liels Krievijas zinātnes sasniegums. Lai saprastu minēto apgalvojumu kļudainību ir javeic neliels atskats kodolieroču un to nesēju attīstības vēsturē. Sākot ar p.gs. 50 gadiem militāro sistēmu izstrādātāju rīcībā nonāca kodelenerģija. Neaprobežojoties ar kodolieroci bet  tehniski attīstot kodolenerģētikas pielietojumu bruņojuma sistēmās. ASV kā industriāli un tehnaloģiski attīstītākā valsts diktēja militārās domas virzību. Par  ASV BS ieroču šķiru līderi kodolenerģijas apguvē dominēja JS . Minētais fakts atkārtojās visās tai sekojošās: Krievija Lielbritānija,  Francija, Ķīna un Indija- kodolvalstīs. Iemesls ir JS platformu: kuģu un zemūdeņu neierobežotie gabarīti. Platformu izvirzītie kodolenerģētikai gabarītu un svara ierobežojumiem ir ar salīdzinoši lielām pielaidēm. Izprotot ,ka kuģa korpus tiek pielāgots kodolenerģētikas gabarītiem. Kā rezultātā ASV JS kļūst par pasaulē pirmo floti ar kodolenerģijas darbinātām kodolzemūdenēm, kodolavionešiem un kodolkreiseriem. 

                                               
Atzīmei , flotes kodolenerģētika svara izteiksmē atrodas no 500t. līdz 1000t. Tajā ietilpinot kodolreaktora serdi,  siltummaiņas kontūru armatūru, sūkņus , dublējošās rezerves un personālam paredzēto bialoģisko aizsardzību. Laika gaitā  militārās un civilās nozīmes  flotes kodolenerģētika kļūst kompaktāka. Pretēji gabarītiem, svaram joprojām veidojot nozīmīgu barjeru kodolenerģētikas tālākās izplatības ceļā. Ar to domājot Gs aviāciju. ASV GS nesamierinājās ar JS kodolzemūdeņu un kodolavionešu sniegto privilēģiju. Atbilstoši ierosinot profilētu kodolenerģētikas-inicativu kuras ietvaros notiek kodolenerģijas darbināma bumvedēja bet vēlēk kodolraķetes izstrāde. Tās ietvaros notiek atbilstoša tehnaloģiskā risinājuma meklējumi. Atšķirībā no JS izmantotā, aviācijai nepieciešams sevišķi kompakts ,viegls un ar lielu enerģētisko kapacitāti apveltīts reaktors. Turklāt pēc GS tehniskā priekšraksta aviācijas sitēmai jastrādā slēgta siltummaiņa-divkontūru režīmā. Veiktie darbi vainagojās ar panākumu, principiāli jaunas klases , kausēta torija sāls reaktora* tapšanu.  Militārai aviācijai paredzētais kodolenerģētikas risinājums ir vērtējams kā revalucionāra izstrāde un ir nostādāma līdzās daudziem citiem militārās jomas pienesumiem. Neskatoties uz gūtiem panākumiem, aviācijas kodolenerģētiskais projekts drošibas apsvērumu dēļ netiek realizēts. Tehniski , kodolenerģētiskais lidaparāts sniegu ASV apsalūtu pārākumu : 700-1000km/h , 170.000km , autonomija -nedēļas. Galvenais šķērslis  eksplotācijas negadijuma varbūtība. Nākamais, virskaņas kodolenerģētiskās raķetes ''Pluto''projekts. Raķešu kodoldzinēji.

 Atšķirībā no bumvedēja , raķetē  izmantojot atvērtu, taisnās plūsmas dzinēju. Tehniskie raksturlielumi ir iespaidīgi-fantastiski. Raķetes navigāciju veidojot no INS un radiolokācijas tēla TERCOM. Atvērta kontūra reaktora darbība atstāj spēcīgi jonizēta gaisa izmešu sliedi.  No p. gs. 60 gadu tehnisko sensoru atklāšanas viedokļa  piesārņojuma sliede  tiek vērtēta kā maznozīmīga. Kaujas kravu veido  no 14 līdz 26 kodollādiņi . To izsēja notiek virs pārlidojuma mērķiem. Izmantojot 300m lidojuma taku ar V=3,5Max raķetei atliek 2-3s  attiešanai. Lielais ātrums -1000 m/s garantē šādu iespēju. Neskatoties uz ASV p.gs. 60 gados sasniegto tehnaloģisko līmeni projekts ''Pluto'' netiek realizēts. Cēloņi, drošiba, salīdzinoši nelielais ātrums pretstatā balistiskām raķētēm, tehniskā komplicētība eskalē iegādes un eksploatācijas izdevumus.  Projekta tehniskā komplicētība ir javērtē pretstatos.  Pagātnē un šodien kodolenerģētiskas raķetes vienības iegādes izmaksas vērtējama ar 300 līdz 400 spārnoto raķešu ekvivalentu*. Pilnapjoma izmēginājumi saistas ar vides piesārņojumu ,jonizētā gaisa sliedi un raķetes izskrējiena punktā atstāto reaktora serdes vraku. Aviācijas nesto un kosmosā izvērsto sensoru raksturlielumi nodrošina šādu mērķu agrīno atklāšanu,  tīkla un ieroču integrācija preventīvi degradē minētos superieroču projektus. Tas nenozīmē ,ka darbi pie sevišķi kompaktu kodolreaktoru izstrādes nenotiek. 2016 gadā ASV kompānija ''Lockheed-Martin'' paziņo ka kopā ar perspektīvo darbu Skunk Works stali būvē jaunas paaudzes kompaktklases kodolSINTĒZES reaktoru. Darbiem solot 2020 gadā demonstrēt gāzturbīnas gabarītu kodolrektoru ar 100Mw jaudu.

ekvivalentu*- TLAM Blok IV vai  JSOW-C vienības iegāde nepārsniedz 1milj. $ robežu.