Pārmaiņas klimatā aktualizē jautājumu par Arktikas terorijas demarkāciju un līdz ar to piekļuvi varbūtējiem naftas,gāzes laukiem. Pēc ASV Ģeoloģiskās izpētes institūta datiem Arktikā un tai piekļautajos ūdeņos atrodās līdz 90 miljardiem barelu naftas un 30% pasaules gāzes rezerves. Kā pretendenti uzstājās valstis kuru teritorijas robežojas ar Arktiku. Tādas ir ASV, Kanāda,Krievija, Dānija un Norvēģija. Klimata izmaiņas pēdejo 20 gadu laikā būtiski izmainija Arktikas ledāju pārklājumu . Līdz ar ledus segas zušanu starpvalstu attiecībās pacēlās jautājums par strīdigo teritoriju demarkāciju. Strīdīgās teritorijas tradicionāli ir kaimiņu starpā. Krievijas -Norvēģijas strīdus teritorija atrodas Bārencu jūrā un aptver 176.000 Km 2 lielu teritoriju. Pusses vienojās par teritorijā esošo iegulu kopēju izstrādi. Krievijai apgūstot Shtokman/Štokman/ gāzes lauku , bet Norvēģija Snohvit un Goliat gāzes laukus. Vienošanās par Bārenca jūras robežu.
Protams šī vienošanās zināmā mērā tika izspiesta no Norvēģijas. Krievija sākot no 2007gada aktivizēja militāro darbību Bārencu jūras rajonā. Pieugusī aktivitāte lika Norvēģiem veikt pārmaiņas bruņoto spēku organizācijā.Tā no 2009.gada 1.augusta Norvēģijas BS pārbāzēja operatīvo vadības štābu no dienvidos esošās Stavanger uz Bodo pievārtē esošo Reitan. Štābs izbūvēts klints iežos ar kopējo platību 80.000m2 . Izbūve aizsākās 1958gadā, aukstā kara laikā. Klints iezī izbūvētā piecstāvu celtne ir pasargāts no kodolmunīcijas postošiem faktoriem.
bbc.co.uk--Norvēģijas operatīvās vadības štābs,
Tādejādi Norvēģija kļūst par pirmo valsti kuras štābs atrodas polārā lokā.
Norvēģi veica savu aizsardzības plānu revīziju atbilstoši jaunajām realitātēm Arktikā . No aukstā kara laikos piekoptās piekrastes aizsardzības doktrīnas uz interešu aizsardzību Norvēģijai attālinātos Arktiskos ūdeņos.
Krievijas militārās aktivitātes savu kulmināciju sasniedza 2010 gada augustā, izvērstajās Ziemeļu kara flotes mācību laikā. Dalību ņem kuģi, flotes aviācija un krasta zenīt raķešu kompleki S-300. Būtiskākais ka šie kompleksi savu dalību mācībās veica pēc operatīvas pārbāzēšanas uz Kildin salu.
Krievijas ziemeļu flotes mācības Bārencu jūrā.
Mācībās ietverto zemtekstu labi saprata Norvēģi, bez jūras robežu demarkācijas ir Svalbar salu arhipelāgs (Norv.) Špicbergena(Kriev./Norv.) un Lāču sala pēdejai pēc krievu uzskatiem būtu taisnīgi piederēt Krievijai. Norvēģu pārvalde Špitsbergenā Krievijai nerada pretenzijas, ko nevar teikt par tās šelfu. Turklāt salu arhipelāgs bauda demilitarizētas zonas statusu kura pamatā ir divpusēja Krievijas-Norvēgijas vienošanās.
Šo vienošanos Norvēģi prata nosargāt vissa aukstā kara laiku.
As for Russia, the feeling of historical equity prompts it to shelve recollections of plans to change Svalbard’s status which the Soviet Union harbored at the end of World War II (the plans suggested that the archipelago’s main part, including the island of Spitsbergen, should be governed jointly by Norway and the Soviet Union as a condominium, while Bear Island should go over to Soviet jurisdiction). Moscow also wanted to establish its sovereignty over a territory stretching to the Norwegian river Tana so as to rectify provisions of the 1826 convention that the Soviet Union found cumbersome.
Vienošanās starp Norvēģiju un Krieviju par Barenca jūras robežu demarkāciju tika panākta 2010 gada 15.aprilī. Arhangeļskā.
Atbilstošas pārmaiņas skar Bs (Bruņoto spēku) ieroču šķiras. Būtiskākās piedzīvo Js (Jūras spēki) kuru rīcībā nonāk 5 AEGYS (Idžis)Fridtfjot Nansen klases Pretzemūdeņu fregate.
Sauzemes spēki tiek vairāk pielāgoti missij veida krīzes operācijām Arktiskajos platuma grādos. Bet gaissa-spēki gaida ierodamies jaunā modeļa triecienlidmašīnas- iznīcinātājus* F-35 Lightning II. Norvēģijas AM jaunās nostādns aizsardzības un drošības jomā.
triecienlidmašīna-iznīcinātājs*- 70%- primārie uzdevumi triecienuzdevumi, modeļa airodinamiskā un tehniskā optimizācija. 30%- Iznīcinātāja īpašības ir otršķirīgas, airodinamiski un tehniski ierobežotas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru