Laika posms , pirmskara un 2p.k.(1939-1945).
Pasaules kara Flotēs par galveno prestiža mērauklu, kalpoja līnijkuģa esamība vai tā trūkums.
Šādus bruņojuma eksemplārus varēja atļauties vien bagātie, lielvalstis. To rindās skatijās:
Lielbritānija,ASV,Japāna,Francija,Itālija.
No tā izrietēja snobisks secinājums: nav Līnijkuģa,nav Flotes.
Nabagie ,Vācija un Itālija cītīgi nodarbināja prātus alternatīvā jūras bruņojuma izstrādes jomā. Pie alternatīviem virsūdens, mazcenas bruņojuma veidiem pieskaitija jaundzimušās torpēd-liellaivas(kuteri). To pamat bruņojums, torpēdas apvienojumā ar mazkalibra(20-40mm) artilēriju. Pret šo jaunradīto alternatīvā bruņojuma veidu ,vadošās jūras lielvaras izturējās nievājoši.Tādi izstrādājumi derēja vien ierobežotam pielietojuma lokam, turklāt iztrūka admiralitātei nepieciešamās varenības piegaršas.Vācija ar zemūdenēm, kuteriem ,torpēdām un mīnām attīstot asimetrisko karadarbības koncepciju.
Pēckara periodā(1950-1960).
Pasaules valstu militāro analītiķu atziņa , 2.p.k. ir radijis būtiskas pārmaiņas virsūdens kuģu rangos. Līdz 2 p.k. par galveno flotes spēka atribūtu kalpoja pieminētie līnijkuģi , pēc tam- avioneši (AvN).
ASV Līnijkuģis -Aijova(Iowa) -Persijas līča konflikta laikā.
Par šo atziņu varēja pateikties Japānas, ASV un Lielbritānijas flotes avionesēju demontrētām spējām satriekt pretinieku daudz tālāk,ātrāk un efektīvāk.
Pēckara perjodā par otršķirīgu jūras valsti varēja sevi uzkatīt tikai tās kuru rīcībā atradās kreiseri un iznīcinātāja ranga kuģi.Avionēsēju lielvaru statusu saglabājot ASV,Lielbritānija, Francija daļēji Nīderlande, Kanāda,Austrālija.
Pagājušā gs. 50-60 gadi saistijās ar principiālām pārbīdēm militārā teorijā kuru pirmcēloņi saistijās ar lēcienveidīgo bruņojuma attīstību.
Pamatā -kodolenerģētika, raķešbūve un raktīvā aviācija.
Raķešbūve un Flote.
Mūsdienu ieroču tips, pretkuģu raķete (PKR) radās p.gs.50 gados Padomju Savienībā. Atskatam.
PSRS- valsts, kura kultivēja pasaules progresīvās sabiedrības mītu. Bet katrā mītā ir daļa patiesības.
PSRS-progress izpaudās daudzās bruņojuma jomās. Progress jūras bruņojuma jomā saistijās ar kodolenerģētiku un raķešbūvi. Raķešbruņojuma radītāju pamat filozofija- cīņas asimetrija, panākt rezultātu ar mazāku resursu ieguldijumu . Par pēckara raķešbūves katalizātoru pasaulē kalpoja vācu raķešģēnija fon Brauna teorētiskie un praktiskie augļi. Bez ieguvumiem tehnoloģiskajā jomā būtiski bija domas lidojums, perspektīva. Personas spēja saskatīt jauna ieroča radītās tālejošās pārmaiņas kaujas vidē.
Kā tāds PSRS(Krievija) uzskatāms N. S.Hruščovs, kura raķešmānija daudzos gadijumos nospēlēja izšķirošo lomu PSRS bruņotajos spēkos. Autors tādam spārnotam izteicienam kā: mēs tās(raķetes) ražojam kā cīsiņus rūpnīcā ! Šī cilvēka darbus,samazinot un sagriežot lūžņos daudzus virsūdens kuģus, artilērijas kreiserus ieskaitot. Krievijas flote N. Hruščova veikumu piemin vel šodien. Ne vissiem patīk šķirties no pārbaudītām vērtībām un, galvenais, ērtībām.
PSRS-Draugu pulks bija daudzskaitlīgs un dažāds, bet tos vienoja trūkuma un pieticības kopsaucējs. Neiedziļinoties politiskajās niansēs, katras valsts pamat pienākumos ir nodrošināt savas teritorijas (jūras ieskaitot) robežu neaizskaramību . Kā saprotams sociālsisma izvēles ceļu ejošām jaunatīstības valstīm spēkoties simetriski ar kreisera un iznīcinātāja ranga flotēm bija bezjēdzīgi. Viss ko varēja atļauties ekonomiski, liellaivas-kutera(50-150T) izmēra peldlīdzekļus. Nesamā bruņojuma pamat elements - mazkalibra artilērija apvienojumā ar torpēdām. Bruņojuma klāsts ļāva pretdarboties smagsvara pretiniekam(fregatēm,iznīcinātājiem)bet panākumu ķīla atradās kopdarbības-taktikā,tās saskaņotībā.
Nabago jaunradītās flotu formācijas, lielvalstu admirāļi snobiskā augstprātībā nodēvēja par Moskīt flotēm.
Ar to domājot daudzskaitlīgus,uzmācīgus,zumošus bet mazkaitīgus izstrādājumus. Secinājumu pamatā: galvenā ieroča,torpēdu(533mm) kaujas pielietojuma distance aprobežojās ar 3000-7000 m. Jaatceras ka pašnovedes un korekcijas torpēdas vel nebija guvušas popularitāti savas tehnoloģiskās sarežģītības un dārdzības dēļ. Bet esošo nevadāmo taisngaitas torpēdu pielietojuma zonna atradās pretinieka galveno artilērijas kalibru efektīvākajā distancē, ātrās nāves distancē.
Statistiski vidējā Iznīcinātāja tēls p.gs.50-60 gados, ASV -Dealeys.
Statistiski vidējās Fregates tēls p.gs.60-70 gados,Lielbritānija-T12/Rothsey(Rotsej)
Tipisks britu p.gs.70 gadu flotes pārstāvis-T21/22 Amazon fregate.
Moskītu flotes koncepcijas pamatā- darbības saskaņotība laikā un telpā. Turklāt agrīnās moskītu flotes pamat taktika balstijās uz piekrastes aizsardzību. Piemērota slēgtiem ,norobežotiem jūras teātriem.To noteica platformu tonāža apvienojumā ar pieminēto bruņojumu.
Mazi bet vienoti pretdarbībā lielai super struktūrai (Fregatei/Iznīcinātājam,desantplatforma utt.). Vienotībā spēks !
Te varam pieminēt tonnāžas atšķirību,starp liellaivu (50-150t) - Fregati/Iznīcinātāju(1200/3200t) ,vidēji vairāk kā 1:20.(1950-1960g.) Un galveno artilērijas kalibru jomā ši atšķirība bija nemazāk biedējoša. Moskītu pārstāvim piemita maza bet turpmākai tehnoloģiskai karadarbībai būtisks priekšrocības aizmetnis, maza- efektīvi atstarojošā virsma(EAV).
Taču viss plūst un mainās!
Sākotnēji šķietami nekaitīgie moskīti 3-5 gadu īsā evalūcijas posmā pārvērtās par asinskāru, bīstamu plēsoņu kopu. Saskarsme ar kuriem nozīmēja ātru un vieglu nāvi. Pārvērtību pamatā, kuģu satriekšanai pielāgota virsma-virsma raķete 4K40/P-15 Termit.
Raķetes apvienojumā ar moskīt tipāžiem piemītošo pieticīgo EAV radija pareizo kaujaslauka kombināciju. Apskatot dueļ situāciju starp moskītu un oponentu iznīcinātāju. Raķeškuteri 183R, pateicoties savai mazajai arhitektūrai, spēja palikt nemanāmi pretinieka radariem līdz pat trieciena veikšanas momentam.
Pagājušā gs.50-60 gadu Moskītu flotes galvenais-personāžs183R Komar klases raķeš-kuteris ar 2 PKR P15Termit.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru