Norvēģijas JS 2009 gadā slēdza Olavsvern flotes atbalsta bāzi. Netālu no Tromse klints iežos izcirstā bāze pildija korvešu un zemūdeņu bāzes funkcijas. Tai ietverot 25.000 m2 lielu telpu, no kuriem 3000m2 veido dziļūdens osta. Bāzei ietverot dokus, ūdens, pārtikas,degvielas rezerves ,autonomu energoapgādi kā arī 124 guļamistabu un palīgtelpu. Objekta aisardzības pakāpe ļauj pārdzīvot tiešu kodoltriecienu. Ņemot vērā Norvēģijas krasta līnijas garumu,Olavsvern bāze kalpoja par nopietnu atbalsta punktu JS klātbūtnei polārā lokā.Nodrošinot ērtus bāzēšanās apstākļus un īsu atsaiti spēku izvēršanai Bārencu jūrā. Objekta zaudējuma nozīme Norvēģijas un NATO flotei ir grūti novērtējama. Nemazsvarīgi ka bāzes izbūve notika ar NATO infrastruktūras atbalsta fonda līdzekļiem, patērējot 500 milj.$. Atslābuma perjoda starplaikā Norvēģijas politikai izveidojās maldīga ilūzija kā rezultātā slepenā bāze tika izlikta NĪ tirgos un galarezultātā nonāca Krievijas ''Gazprom'' kompānijas rīcībā. Šodien , JS bāze tiek iznomāta ''Gazprom'' okeānogrāfisko un seismiskās pētniecības kuģiem. Autors, PSRS un Krievijā tradicionāli šāda profila kuģi tieši vai pastarpināti kalpo JKF izlūkošanas uzdevumu veikšanai.Saprotams ka to klātbūtne NATO ūdeņos ļauj iegūt specifisku informāciju par NATO aktivitātēm Barencu jūrā. Piemērā redzams ka valdības politisko spēku spēlēšanās rezultātā valsts zaudē militāri svarīgu objektu un rada labvēlīgus priekšnoteikumus varbūtējā agresora tehniskās izlūkošanas elementiem savos teritoriālos ūdeņos.Tehniskā sadaļa ir tikai viens no elementiem kurš var izskaidrot šāda stratēģiski svarīga NĪ pārdošanas Paradoksu. Europe Newsweek.com: Norvēģijas aizsardzības asociācijas priekšsēdes Anne-Margaret-Bollmann teiktais: atslābuma laikā ir zaudētas mobilizācijas rezerves un plāni to skaitā ievērojama polārā loka atbalsta baze Olavsvernā. Bāzes trūkums, ievērojami apgrūtina flotes izvēršanu polārajos apgabalos, īpaši zemūdeņu. Tagad zemūdenēm ir jatērē nelietderīgi ierobežotie energoresursi vairāku simtu jūras jūdžu veikšani līdz preventīvās izvēršanas punktiem Bārencu jūrā. Jaaceras ka atšķirībā no kaimiņa Norvēģijas JS eksploatē dīzeļenerģētiskās kuru rādītāji ir ierobežoti. 2012 gadā Norvēģijas AM Espen Barthe Eide zemūdeņu programas realizācijai veltot : ''neticu ka Norēģija var iztikt bez savām zemūdenēm jo mums ir lieli jūru rajoni kuri robežojas ar kaimiņu,Krieviju'' . Politiķu tuvredzības veikumam nonivilējot panāktos tehniskos uzlabojumus zemūdeņu autonomijā*. Norvēģijas JS modernizācijas ietveros noritēja pārorjentēšanās no piekrastes aizsardzībai optimizētām platformām uz lielākas autonomijas zemūdenēm un fregatēm. Jauno virsūdens platformu tehniskie lielumi ļauj darboties ne tikai Bārencu jūrā bet arī globāli. Šodien , Krievijas agresīvā politika pret robežvalstīm liek Norvēģijai atkal apelēt pie NATO plānu korekcijas. Krievijas aktivitātes Arktisko spēku izvēršanas jomā liek pārdomāt to varbūtējo mērķnozīmi. Ukrainas piemērā , Norvēģijai un Krievijai ir interešu pārklāšanās Svalbar arhipelāgā. Ģeogrāfiski svarigs atskaites punkts Ekonomisko interešu nodrošināšanai Aktiskā šelfa sadalei*. Pastāv pietiekami liela varbūtība ka Krievija veic Ukrainas parauga spēka akciju Svalbar arhipelēgā. Militārā spēka akcijai demonstrējot kārtējās Vēsturiskās netainības labošanas piemēru.
uzlabojumus zemūdeņu autonomijā*- Ulla, U 210 dīzeļenerģētiskā. zemūdens maksimums 440 j.j.(4-7 Mezgli).
Arktiskā šeļfa sadale* -vairāki triljoni naftas ,gāzes - vairāku simtu Triljonu $. vērts jautājums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru