Flote ir viena no ieroču šķirām kuras bruņojuma platformas ir pārsātinātas ar elektromagnētisko enerģiju izstarojošām iekārtām un to radioantenām. To daudzums, aizņemamā telpa un svars spēlē būtisku lomu kuģa kaujas rādītājos. Sakaru antenu dažādie izmēri ir saistīti ar radiotehnikas plielietoto frekvenču diapozonu.
Radiotehnikas eksploatācija saistās ar ierobežojumiem, nosakot savstarpējo frekvenču darbības kārtību. Nepieciešams lai novērstu savstarpējo traucējumu ģenerēšanu, tehniskā valodā apzīmējas kā elektromagnetiskā savietojamība. Tās plusi ir spēja vienlaicīgi darboties noteiktam skaitam radioelektroniskām iekārtām. Ierobežojumi skaitāmi kā mīnusi .N1- Folklendu/Malvinu konflikta laikā iznīcinātājs T42 Sheffild saņēma letālu Exoset raķetes triecienu, laikā kad notika setelīt sakaru seans ar Londonu. Cēlonis, elektromagnētiskās savietojamība , lai netraucētu setelīt sakara kanāla darbību atslēdza taktisko sakaru kanālu. Kā rezultātā nevarēja saņemt brīdinājumu no blakus esošiem kuģiem par apdraudējuma tuvošanos.
N2- Krievijas-Indijas fregašu izbūves programa, nodošanas-pieņemšanas izmēģinājumu ugunstesta laikā esošais ZRK* Shtil-1 nevarēja veikt mērķuzdevumu .Cēlonis ,elektromagnētiskā nesavietojamība, trūkumu novēršanai patērējot 4 mēnešus.
Tipveida karakuģis radiosakaru nodrošināsanai nes lidz 90 radioantenām no kurām aptuveni 50% atradīsies bezdarbībā. Bezdarbība flotē apzīmējās kā-balasts ( sin.-nelietdrīgs, maznoderīgs,neizmantojams).
ASV kompānija SSC Pacifik piedāvā principiāli jaunu antenu, sālsūdens staba ģenerētās radioantenas !!! Izmantojot šādas ūdens antenas kuģiem ļautu iegūt priekšrocības telpas, svara un efektīvās atstarojošās virsmas jomā. Jaunā tehnaloģija paredz ka ar 10 ūdens antenām būtu iespējams aizstāt 80 tradicionālo antenu darbību. Prototipa izmēģinājumos bija iespējams noraidīt informāciju 32 j.j.(55km). Uzbūves principu vienkāršība ļauj prognozēt ka bez militārās jomas tās radīs plašu pielietojumu civilajā jomā. Pirmkārt jau saistībā ar avārijas sakaru nodrošināšināšanu.
otrdiena, 2011. gada 15. marts
Jūras planieru radītā PZA revolūcija.
Seaglider- 52 kg smaga , 1800 mm gara , 300mm diametrā ,autonoma zemūdens iekārta .
Spējās ir iegremdēties no 20 līdz 1000 m un veikt līdz 737 ieniršanas ciklus.
Uzbūves principi tiek balstīti uz temperatūru un spiediena dažādību kā rezultātā tiek iegūta enerģija darbībai. Izmēģinājumos demonstrējot 9 mēn.2 d/n ilgu autonomiju, veicot 737 ieniršanas un veicot 5000km garu distanci. Seaglider iekārtatas konstruktori turpina pilnveidot konstrukciju, dubultojot akumulātoru kapacitāti cer panākt divkāršu distances/autonomijas laika un iegremdēšanās ciklu pieaugumu.
Nospraustais mērķis, 10.000km+ un 18 mēnešu ilgs autonoms patruļ cikls.
IRobot kompānija, Seaglider izmantošanu saista ar okēanogrāfijas darbiem.
Aparātam demonstrējot spēju kolekcionēt informāciju par okeānā notiekošiem procesiem.
Taču iekārtas neraksturīgi ilgā autonomija un vienlaicīgā datu kolekcionēšana ir pievērsusi ASV JS uzmanību.
Seaglider spējas lieti noderēs JS veidojot mobilu, autonomu , ātri izvēršamu un ilglaicīgi funkcionējošu pretzemūdeņu aizsardzības sensor tīklu. Pašreiz PZA* aviācijas arsenālā esošie tehniskie izlūkošanas instrumenti, aprobežojas ar aktīvām un pasīvām sonorbojām* .To uzdevums ievākt datus lai konstatētu un lokalizētu zemūdenes koordinātes. Sonorboju dzīves cikls aprobežojas ar pāris stundām(aktīvām) vai dienakti (pasīvām) turklāt tām pietrūkst mobilitātes.To efektivitāti nosaka aviācijas borta MAD* sensoru iegūtā primārā informācija, tās precīzitāte. Savā lielākajā vairumā tā ir neprecīza un prasa ilgstošu lidaparāta klātbūti patruļrajonā, patērējot lidaparāta un sonorboju resursus.
Jaunā Seaglider tehnaloģija ļauj veidot daudz elastīgāku PZA sistēmu .
Tiem kalpojot par pasīviem patruļ sensoriem kuru uzdevums konstatēt pretinieka zemūdenes klātbūtni ,noraidot ievāktos datus ieniršanas cikla beigās JS PZA centram. Pamatojoties uz atsūtīto datu apstrādi tiek noteikts zemūdenes aptuvenās kordinātes. Pateicoties Seaglider spējai ilglaicīgi atrasties okeānā šāds sensoru tīkls rada iespēju izsekot zemūdeni tuvu reālam laikam. Turklāt šādu lēto sensoru izvēršana var notikt nevien krīzes perjodā , bet miera laika apstākļos. Iespēja mainīt iestatīto dziļumu, ļauj Seaglider pielietot arī seklākās jūrās.
Aktīvai sensor struktūrai ļaujot izsekot varbūtējā pretinieka zemūdeņu aktivitāšu rajonus.
PZA*-PretZemūdeņu Aizsardzība .
MAD*-Magnētisko Anomāliju Detektors.
Sonorbojas*- iedalās divās kategorijās, aprīkotas ar hidrofoniem un aktīvi izstarojošiem sonoriem.
Pamatā izmanto PZA aviācija -lidmašīnas/helikopteri..
Spējās ir iegremdēties no 20 līdz 1000 m un veikt līdz 737 ieniršanas ciklus.
Uzbūves principi tiek balstīti uz temperatūru un spiediena dažādību kā rezultātā tiek iegūta enerģija darbībai. Izmēģinājumos demonstrējot 9 mēn.2 d/n ilgu autonomiju, veicot 737 ieniršanas un veicot 5000km garu distanci. Seaglider iekārtatas konstruktori turpina pilnveidot konstrukciju, dubultojot akumulātoru kapacitāti cer panākt divkāršu distances/autonomijas laika un iegremdēšanās ciklu pieaugumu.
Nospraustais mērķis, 10.000km+ un 18 mēnešu ilgs autonoms patruļ cikls.
IRobot kompānija, Seaglider izmantošanu saista ar okēanogrāfijas darbiem.
Aparātam demonstrējot spēju kolekcionēt informāciju par okeānā notiekošiem procesiem.
Taču iekārtas neraksturīgi ilgā autonomija un vienlaicīgā datu kolekcionēšana ir pievērsusi ASV JS uzmanību.
Seaglider spējas lieti noderēs JS veidojot mobilu, autonomu , ātri izvēršamu un ilglaicīgi funkcionējošu pretzemūdeņu aizsardzības sensor tīklu. Pašreiz PZA* aviācijas arsenālā esošie tehniskie izlūkošanas instrumenti, aprobežojas ar aktīvām un pasīvām sonorbojām* .To uzdevums ievākt datus lai konstatētu un lokalizētu zemūdenes koordinātes. Sonorboju dzīves cikls aprobežojas ar pāris stundām(aktīvām) vai dienakti (pasīvām) turklāt tām pietrūkst mobilitātes.To efektivitāti nosaka aviācijas borta MAD* sensoru iegūtā primārā informācija, tās precīzitāte. Savā lielākajā vairumā tā ir neprecīza un prasa ilgstošu lidaparāta klātbūti patruļrajonā, patērējot lidaparāta un sonorboju resursus.
Jaunā Seaglider tehnaloģija ļauj veidot daudz elastīgāku PZA sistēmu .
Tiem kalpojot par pasīviem patruļ sensoriem kuru uzdevums konstatēt pretinieka zemūdenes klātbūtni ,noraidot ievāktos datus ieniršanas cikla beigās JS PZA centram. Pamatojoties uz atsūtīto datu apstrādi tiek noteikts zemūdenes aptuvenās kordinātes. Pateicoties Seaglider spējai ilglaicīgi atrasties okeānā šāds sensoru tīkls rada iespēju izsekot zemūdeni tuvu reālam laikam. Turklāt šādu lēto sensoru izvēršana var notikt nevien krīzes perjodā , bet miera laika apstākļos. Iespēja mainīt iestatīto dziļumu, ļauj Seaglider pielietot arī seklākās jūrās.
Aktīvai sensor struktūrai ļaujot izsekot varbūtējā pretinieka zemūdeņu aktivitāšu rajonus.
PZA*-PretZemūdeņu Aizsardzība .
MAD*-Magnētisko Anomāliju Detektors.
Sonorbojas*- iedalās divās kategorijās, aprīkotas ar hidrofoniem un aktīvi izstarojošiem sonoriem.
Pamatā izmanto PZA aviācija -lidmašīnas/helikopteri..
trešdiena, 2011. gada 9. marts
Eiropas avioneši.
2011. gads raksturīgs ar to ka viena no pasaules jūras lielvalstīm Lielbritānija ir palikusi bez avionešiem un to aviācijas. Deaktivizējot klāja Sea Harrier FRS2 spārnu 2006 gadā un JS/GS kopējo -Joint Harrier Force formējumu 2010 gada .31martā. Iemesls, finansu sistēmas bankrots un neracionāls resursu sadalijums.
Tādejādi Eiropā ir tikai trīs, četras valstis kuru rīcībā atrodas avioneši.
Francijai kļūst par vienīgo katapultas starta avioneša īpašnieci Eiropā. Tās 40.000 t. kodolenerģētiskais avionesis- Šarls de Golls vērtējams kā otrais pēc savām iespējām, tūlīt aiz ASV kodolavionešu NIMICZ klases.
Francijas-ASV kopējās klāja aviācijas mācības.
Pārejās divas ir Itālija un Spānija eksploatējot eskorta avionesēju klasi. To pamatuzdevums, flotes PGA*,PZA* funkciju izpilde. Eskorta avionešu klasei raksturīgi izmantot vertikālā starta-piezemēšanās lidmašīnas Harrier, ļaujot ekonomēt kuģa izmēros un tonāžā. Itālijas un Spānijas flotēm iztiekot ar pieticīgākiem 13.500 / 16.000 t. mazcenas avionešiem Garibaldi un Principe de Asturias.Sākot no 2011 gada minēto valstu flotes specializētos avionešus nomaina ar tonāžā lielākām platformām. Itālijai ieturot avionešu virzienu pieņemot 27.000 t.- Cavour avionesēju. Spānijas flotei izvēloties optimizācijas ceļu , aizstājot trīs specializētas platformas ar divām unversālām.Unversālās 24.000 t. helikopter desant doka platformas Juan Carlos I (Huans Karlos I). Šo divu platformu klāja aviācija tiek pārstāvēta ar Harrier AV-8 B+ , bet nākotne saistās ar jauno F-35 B Lightning II lidaparātu nākšanu apbruņojumā.
Tādejādi Eiropas NATO valstu floti arī nākotnē veidos ierobežoto iespēju AvN. Aviospārnu pamatā atradīsies īsā starta, vertikālās piezemēšanās* F-35B lidmašīnas. Sakarā ar to ka lidaparāta F-35B izstrāde sadurās ar nopietnām problēmām, Itālijas un Spānijas atrašanās avionesēj valstu klubā var būt apdraudēta. Lielbritānijai atsakoties no B versijas un priekšroku dodot klasiskam klāja variantam-C, apliecina minēto draudu nopietnību.
Kā atsevišķs ārpus NATO esošs Eiropas avioneša elements jamin Krievijas 55.000 t. avionesis- Amirālis Kuzņecovs. Krievijas avionesis apvieno sevī eskorta avionešiem raksturīgo tramplīnstartu ar tradicionālo klāja aviāciju. Tramplīnstarta risinājums kļuva iespējamas, pateicoties lidaparāta Su-33K airodinamiskajām spējām. Tuvākie Krievijas darbi AvN jomā saistās ar Admirālis Kuzņecovs apjomīgu modernizācijas programu. Kā darbu uzsākšanas termiņš minēts 2011/12 gads, bet plānotais darbu ilgums 4-5 gadi . Modernizācija saistīsies ar galveno dzinējiekārtu un bruņojuma arsenālu revīziju. Pārbūves darbi skars arī AvN zemklāja angāru, pielāgojot skaitliski lielākam aviospārnam. Atjauninātā variantā avioneša aviospārns ietvers ļidz 36 Mig-29K/ KUB lidaparātus. Pārmaiņas apbruņojumā sistītas ar Indijas AvN kontraktu. Kurā paredzēts ka iepērkamiem Mig 29K/KUB ir jaatrodas Krievijas JKF klāja aviācijas sastāvā.
PGA*-PretGaisa Aizsardzība
PZA*-PretZemūdeņu Aizsardzība
AvN*-AvioNesis
STOVL* -Short Take-off , Vertical Landing (Angl.) -īsā starta (ieskrējiena),vertikālās piezemēšanās algoritms.
Tādejādi Eiropā ir tikai trīs, četras valstis kuru rīcībā atrodas avioneši.
Francijai kļūst par vienīgo katapultas starta avioneša īpašnieci Eiropā. Tās 40.000 t. kodolenerģētiskais avionesis- Šarls de Golls vērtējams kā otrais pēc savām iespējām, tūlīt aiz ASV kodolavionešu NIMICZ klases.
Francijas-ASV kopējās klāja aviācijas mācības.
Pārejās divas ir Itālija un Spānija eksploatējot eskorta avionesēju klasi. To pamatuzdevums, flotes PGA*,PZA* funkciju izpilde. Eskorta avionešu klasei raksturīgi izmantot vertikālā starta-piezemēšanās lidmašīnas Harrier, ļaujot ekonomēt kuģa izmēros un tonāžā. Itālijas un Spānijas flotēm iztiekot ar pieticīgākiem 13.500 / 16.000 t. mazcenas avionešiem Garibaldi un Principe de Asturias.Sākot no 2011 gada minēto valstu flotes specializētos avionešus nomaina ar tonāžā lielākām platformām. Itālijai ieturot avionešu virzienu pieņemot 27.000 t.- Cavour avionesēju. Spānijas flotei izvēloties optimizācijas ceļu , aizstājot trīs specializētas platformas ar divām unversālām.Unversālās 24.000 t. helikopter desant doka platformas Juan Carlos I (Huans Karlos I). Šo divu platformu klāja aviācija tiek pārstāvēta ar Harrier AV-8 B+ , bet nākotne saistās ar jauno F-35 B Lightning II lidaparātu nākšanu apbruņojumā.
Tādejādi Eiropas NATO valstu floti arī nākotnē veidos ierobežoto iespēju AvN. Aviospārnu pamatā atradīsies īsā starta, vertikālās piezemēšanās* F-35B lidmašīnas. Sakarā ar to ka lidaparāta F-35B izstrāde sadurās ar nopietnām problēmām, Itālijas un Spānijas atrašanās avionesēj valstu klubā var būt apdraudēta. Lielbritānijai atsakoties no B versijas un priekšroku dodot klasiskam klāja variantam-C, apliecina minēto draudu nopietnību.
Kā atsevišķs ārpus NATO esošs Eiropas avioneša elements jamin Krievijas 55.000 t. avionesis- Amirālis Kuzņecovs. Krievijas avionesis apvieno sevī eskorta avionešiem raksturīgo tramplīnstartu ar tradicionālo klāja aviāciju. Tramplīnstarta risinājums kļuva iespējamas, pateicoties lidaparāta Su-33K airodinamiskajām spējām. Tuvākie Krievijas darbi AvN jomā saistās ar Admirālis Kuzņecovs apjomīgu modernizācijas programu. Kā darbu uzsākšanas termiņš minēts 2011/12 gads, bet plānotais darbu ilgums 4-5 gadi . Modernizācija saistīsies ar galveno dzinējiekārtu un bruņojuma arsenālu revīziju. Pārbūves darbi skars arī AvN zemklāja angāru, pielāgojot skaitliski lielākam aviospārnam. Atjauninātā variantā avioneša aviospārns ietvers ļidz 36 Mig-29K/ KUB lidaparātus. Pārmaiņas apbruņojumā sistītas ar Indijas AvN kontraktu. Kurā paredzēts ka iepērkamiem Mig 29K/KUB ir jaatrodas Krievijas JKF klāja aviācijas sastāvā.
PGA*-PretGaisa Aizsardzība
PZA*-PretZemūdeņu Aizsardzība
AvN*-AvioNesis
STOVL* -Short Take-off , Vertical Landing (Angl.) -īsā starta (ieskrējiena),vertikālās piezemēšanās algoritms.
svētdiena, 2011. gada 27. februāris
20-40mm Zenītartilērija.
Zenītartilērijas 2 p. k. prakse, vienas lidmašīnas notriekšanai izlietoja vairāk kā 3000 lādiņus, tas nevarēja apmierināt armiju. Parādoties reaktīvai aviācijai un pieaugot lidmašīnu ātrumiem zenītartilērijas vieta armijas bruņojuma klāstā šķita apšaubāma.Dominējot raķešu uzvaras gājienam, zenītartilērijai bija jaatrod sava niša. Laiks rādija ka zenītartilērija ir neaizstājama cīņā ar zemi lidojošiem mērķiem*.
Zemi lidojoši , vēlu atklājami jeb negaidīti mērķi saistās ar ierobežotu eksponēšanās laiku. Reakcijā, jeb uguns atklāšanas ātrumā ZA palikot nepārspētai armijas tipveida zenīt-mērķu satriekšanā : zemi lidojoši, negaitīti, ar īslaicīgu ekspozīciju mērķapvidū.
Tādejādi lielvalstu armiju koncepcijas zenītartilērijai atvēlēja tuvās distances aizsardzības lomu.
ASV/PSRS-koncepcija paredzēja ka reaktīvās aviācijas atvairīšanai ir nepieciešama zenītsistēma ar lielu radītā uguns blīvumu
.Vienlaikus artilērijas sistēmai jabūt pietiekami vieglai, kompaktai lai nodrošinātu airomobilitāti.
Tuvās distances aizsardzībai vislabāk atbist mazkalibra-20/23mm zenītartilērija.
Galvenokārt pateicoties diviem tehniskiem rādītājiem, ātršāvība apvienojumā ar konstrukcijas svaru.
Savukārt rezultāts panākams ar zenītartilērijas vienību skaitu, radot aviācijas ceļā uguns sienu.
Taktiskās aviācijas pielietošanas specifiku noteica tās rīcībā esošā munīcija. Ņēmot vērā to ka p.gs.60-90 gadu aviācijas arsenālu veidoja nevadāmā(dumjā)munīcija, bet tās pielietošana saistās ar mērķa pārlidošanu vai nelielu distanci, armija bija izdarijusi pareizu izvēli.
Zenītartilērijai kalpojot par vienkāršāko taktiskās aviācijas neitralizēšanas un atbaidīšanas līdzekli.
Lielvalstu atbalstītā 20/23mm zenītartilērija pastāvēja divos variantos, buksējamā un mobilā.
.
ASV - Vulcan M167 mobilam variantam pielāgojot M-113 bruņtransportiera šasiju.
Buksējamo variantu izmantojot galvenokārt airomobilo/desanta spēku PGA nodrošināšanai.
1989 gadā veicot operāciju Just Cause Panamā, ASV 82 GDD un 7. vieglo strēlnieku divīzijas PGA vienības veiksmīgi pielietoja pretinieka pretestības punktu apspiešanai.
Uguns blīvuma principus ietver divi aukstā kara etaloni ASV -VULCAN M-167 un PSRS- ZSU 23x4 Shilka.
Vulcan M167 munīcijas daudzums un rezultāts.
Mērķis-radiovadāms, bezpilota lidaparāts.
Vieglo sistēmu Vulcan/Shilka galvenie plusi kalpoja arī kā mīnusi.
Sistēmas vieglumu panāca izmantojot BTR(11-14t) svaru klases šasiju, bet vieglai bruņai ir savi plusi un ierobežojumi pielietošanas taktikā.
Minēto divu sistēmu primāro pielietojumu iedalot sekojošās taktiskās formās :
A) armijas kolonu piesegšanu maršrutā, izmantojot īso pārsskrējienu principu.,
B) uzbrukumā ,atrodoties otrajā līnijā 800-1000m atstatus, sekojot aiz tankiem un KKM..
Uzbrukumā vai aizsardzības taktikā ieturamā distance ir samērojama ar efektīvās uguns* distanci.
Tādejādi 20/23mm kompleksu PGA efektivitāte uzbrukumā vērtējama vairāk kā prihaloģiskās iedarbības līdzeklis, traucējošā uguns.
Zemi lidojoši , vēlu atklājami jeb negaidīti mērķi saistās ar ierobežotu eksponēšanās laiku. Reakcijā, jeb uguns atklāšanas ātrumā ZA palikot nepārspētai armijas tipveida zenīt-mērķu satriekšanā : zemi lidojoši, negaitīti, ar īslaicīgu ekspozīciju mērķapvidū.
Tādejādi lielvalstu armiju koncepcijas zenītartilērijai atvēlēja tuvās distances aizsardzības lomu.
ASV/PSRS-koncepcija paredzēja ka reaktīvās aviācijas atvairīšanai ir nepieciešama zenītsistēma ar lielu radītā uguns blīvumu
.Vienlaikus artilērijas sistēmai jabūt pietiekami vieglai, kompaktai lai nodrošinātu airomobilitāti.
Tuvās distances aizsardzībai vislabāk atbist mazkalibra-20/23mm zenītartilērija.
Galvenokārt pateicoties diviem tehniskiem rādītājiem, ātršāvība apvienojumā ar konstrukcijas svaru.
Savukārt rezultāts panākams ar zenītartilērijas vienību skaitu, radot aviācijas ceļā uguns sienu.
Taktiskās aviācijas pielietošanas specifiku noteica tās rīcībā esošā munīcija. Ņēmot vērā to ka p.gs.60-90 gadu aviācijas arsenālu veidoja nevadāmā(dumjā)munīcija, bet tās pielietošana saistās ar mērķa pārlidošanu vai nelielu distanci, armija bija izdarijusi pareizu izvēli.
Zenītartilērijai kalpojot par vienkāršāko taktiskās aviācijas neitralizēšanas un atbaidīšanas līdzekli.
Lielvalstu atbalstītā 20/23mm zenītartilērija pastāvēja divos variantos, buksējamā un mobilā.
.
ASV - Vulcan M167 mobilam variantam pielāgojot M-113 bruņtransportiera šasiju.
Buksējamo variantu izmantojot galvenokārt airomobilo/desanta spēku PGA nodrošināšanai.
1989 gadā veicot operāciju Just Cause Panamā, ASV 82 GDD un 7. vieglo strēlnieku divīzijas PGA vienības veiksmīgi pielietoja pretinieka pretestības punktu apspiešanai.
Mērķis-radiovadāms, bezpilota lidaparāts.
Vieglo sistēmu Vulcan/Shilka galvenie plusi kalpoja arī kā mīnusi.
Sistēmas vieglumu panāca izmantojot BTR(11-14t) svaru klases šasiju, bet vieglai bruņai ir savi plusi un ierobežojumi pielietošanas taktikā.
Minēto divu sistēmu primāro pielietojumu iedalot sekojošās taktiskās formās :
A) armijas kolonu piesegšanu maršrutā, izmantojot īso pārsskrējienu principu.,
B) uzbrukumā ,atrodoties otrajā līnijā 800-1000m atstatus, sekojot aiz tankiem un KKM..
Uzbrukumā vai aizsardzības taktikā ieturamā distance ir samērojama ar efektīvās uguns* distanci.
Tādejādi 20/23mm kompleksu PGA efektivitāte uzbrukumā vērtējama vairāk kā prihaloģiskās iedarbības līdzeklis, traucējošā uguns.
svētdiena, 2011. gada 20. februāris
Artilērija un precizitāte.
Artilērijas galvenās īpašības spēja ātri koncentrēt uguni pretinieka spēku neitralizācijai. Ātri, nozīmē salīdzinot ar citām ieroču sistēmām, piemēram aviāciju. Lielākais no plusiem vienībai, atrodoties sniedzamības zonā ugunsatbalsts tiks saņemts neskatoties uz traucējošiem faktoriem.
Salīdzinājumam, avioatbalsts var nerealizēties 2 iemelos: meteo un pretinieka tehniskā pretdarbības*dēļ.
Tādejādi artilērija pelnīti dēvējas par karalauka Dievu !
Varam teikt ka senākā precīzā bruņojuma sistēma jo tai radās vajadzība izmērīt uguns iedarbības efektivitāti. Prasība pēc mērijumu sistēmas pieauga līdz ar artilērijas sniedzamības tālumu. Pamatā, artilērijas atbalstāmie spēki atrodas aiz redzamības robežām un uguns iedarbība var būt postoša kā ienaidniekam, tā atbalstāmiem spēkiem.
Definīcijai bija jaatbild uz trim pamat jautājumiem :
1.- cik koncentrēta ir distancē-x apļa uguns ( PR m2)
2.- kādu drošības distanci ieturēt atbalstāmiem spēkiem no satriecamā objekta n-metriem.
3.- lādiņu izklaides kompaktums ir pamats artilērijas sistēmas atbilstībai/neatbilstībai.
Tādejādi lai noteiktu kādas artilērijas sistēmas balistisko efektivitāti pieņēma definīciju Circular Error Probably- CEP-apļa iespējamā kļūda.
Latviski, Izkliedes Pieļaujamā Kļūda-(IPK)
Definējot ka : 50% lādiņu iekļaujas aplī n-metros no mērķa, 43% atradīsies n x 2 apļa, bet 7% atrodas starp n x2 un nx3 apļa rādiusa. Lādiņi kuri atrodas ārpus nx3 apļa rādiusa vērtējās kā 0,2%.
Praktiskam piemēram pieņemsim: CEP=50m un aprobežojamies ar 10 lādiņu zalvi.
Tas nozīmē ka no raidītiem 10 lādiņiem, 5 lādiņi atradīsies aplī no 0(mērķis) līdz 50m , sekojošie 4,3 lādiņi atradīsies starp 50m un 100m, bet 0,7 lādiņš atradīsies 100m vai 150m apļa rādiusā.
Ja vissi teorijas principi strādā, draudzīgās uguns ģenerēšanas varbūtība vērtejās kā 0,2%-koificents ar kuru apzīmē noklīdušu lādiņu.
Pieaugot raidīto lādiņu skaitam un distancei, aug pieļaujamās kļūdas varbūtība.
Artilērijas uguns lielos attālumos saistās ar stobra balistiku un speciāli pielāgotu munīciju radot sitēmas sadārdzināšanās procesu.
Rezultātā vairums pasaules armiju aprobežojas ar optimālo, lētās balistikas munīciju un tālumiem, tas ir 24 km.
Izstrādājot artilērijas uguns pielietošanas drošības protokolus tiek summēti CEP rādītāji un munīcijas postošās iedarbības laukums ,kā arī pieminētā 0,2% lādiņa iespējamā novirze
.
Pamatā artilērijas ugunsatbalsta drošības protokoli pieprasa atbalstāmiem spēkiem ieturēt minimālo 500m drošības distanci 155mm artilērijas gadijumā un 300m distanci 105/120 mm.
Vairums pasaules artilērijas sistēmu atbalsta NATO vienoto artilērijas balistikas memorandā ietvertos- stobra/lādiņa balistikas standartus.
Atbilstoši ja artilērijas sistēma* spēj raidīt koncentrētu uguni ar minimālu kļūdu x-distancē, tā tiek azīta par bruņojumam piemērotu.
Pieņemot CEP kā trāpijumu precizitātes paraugu.
.
Meteo*-apstākļi kuri traucē pielietot vai būtiski apgrūtina pielietot aviouguns sniegšanas iespējas.
Kaujaslauka*- līdzīgi meteo, videi raksturīgais piedūmojums un mērķtiecīga pretdarbība.
Tehniskā pretdarbība*- pretiniekam pielietojot plaša spektra PGA līdzekļus un radioelektronisko pretdarbību minimizējot uzbrukuma arsenāla kapacitāti.
Artilērijas sistēma* - minimāli, ietver : artilērijas iekārta apvieno sevī stobra balistiku ar lādiņu airodinamiku , uguns novades datu sagatavošanas sistēmu , meteo datu ģenerācijas un munīcijas apgādes sistēmu.
Salīdzinājumam, avioatbalsts var nerealizēties 2 iemelos: meteo un pretinieka tehniskā pretdarbības*dēļ.
Tādejādi artilērija pelnīti dēvējas par karalauka Dievu !
Varam teikt ka senākā precīzā bruņojuma sistēma jo tai radās vajadzība izmērīt uguns iedarbības efektivitāti. Prasība pēc mērijumu sistēmas pieauga līdz ar artilērijas sniedzamības tālumu. Pamatā, artilērijas atbalstāmie spēki atrodas aiz redzamības robežām un uguns iedarbība var būt postoša kā ienaidniekam, tā atbalstāmiem spēkiem.
Definīcijai bija jaatbild uz trim pamat jautājumiem :
1.- cik koncentrēta ir distancē-x apļa uguns ( PR m2)
2.- kādu drošības distanci ieturēt atbalstāmiem spēkiem no satriecamā objekta n-metriem.
3.- lādiņu izklaides kompaktums ir pamats artilērijas sistēmas atbilstībai/neatbilstībai.
Tādejādi lai noteiktu kādas artilērijas sistēmas balistisko efektivitāti pieņēma definīciju Circular Error Probably- CEP-apļa iespējamā kļūda.
Latviski, Izkliedes Pieļaujamā Kļūda-(IPK)
Definējot ka : 50% lādiņu iekļaujas aplī n-metros no mērķa, 43% atradīsies n x 2 apļa, bet 7% atrodas starp n x2 un nx3 apļa rādiusa. Lādiņi kuri atrodas ārpus nx3 apļa rādiusa vērtējās kā 0,2%.
Praktiskam piemēram pieņemsim: CEP=50m un aprobežojamies ar 10 lādiņu zalvi.
Tas nozīmē ka no raidītiem 10 lādiņiem, 5 lādiņi atradīsies aplī no 0(mērķis) līdz 50m , sekojošie 4,3 lādiņi atradīsies starp 50m un 100m, bet 0,7 lādiņš atradīsies 100m vai 150m apļa rādiusā.
Ja vissi teorijas principi strādā, draudzīgās uguns ģenerēšanas varbūtība vērtejās kā 0,2%-koificents ar kuru apzīmē noklīdušu lādiņu.
Pieaugot raidīto lādiņu skaitam un distancei, aug pieļaujamās kļūdas varbūtība.
Artilērijas uguns lielos attālumos saistās ar stobra balistiku un speciāli pielāgotu munīciju radot sitēmas sadārdzināšanās procesu.
Rezultātā vairums pasaules armiju aprobežojas ar optimālo, lētās balistikas munīciju un tālumiem, tas ir 24 km.
Izstrādājot artilērijas uguns pielietošanas drošības protokolus tiek summēti CEP rādītāji un munīcijas postošās iedarbības laukums ,kā arī pieminētā 0,2% lādiņa iespējamā novirze
.
Pamatā artilērijas ugunsatbalsta drošības protokoli pieprasa atbalstāmiem spēkiem ieturēt minimālo 500m drošības distanci 155mm artilērijas gadijumā un 300m distanci 105/120 mm.
Vairums pasaules artilērijas sistēmu atbalsta NATO vienoto artilērijas balistikas memorandā ietvertos- stobra/lādiņa balistikas standartus.
Atbilstoši ja artilērijas sistēma* spēj raidīt koncentrētu uguni ar minimālu kļūdu x-distancē, tā tiek azīta par bruņojumam piemērotu.
Pieņemot CEP kā trāpijumu precizitātes paraugu.
.
Meteo*-apstākļi kuri traucē pielietot vai būtiski apgrūtina pielietot aviouguns sniegšanas iespējas.
Kaujaslauka*- līdzīgi meteo, videi raksturīgais piedūmojums un mērķtiecīga pretdarbība.
Tehniskā pretdarbība*- pretiniekam pielietojot plaša spektra PGA līdzekļus un radioelektronisko pretdarbību minimizējot uzbrukuma arsenāla kapacitāti.
Artilērijas sistēma* - minimāli, ietver : artilērijas iekārta apvieno sevī stobra balistiku ar lādiņu airodinamiku , uguns novades datu sagatavošanas sistēmu , meteo datu ģenerācijas un munīcijas apgādes sistēmu.
ceturtdiena, 2011. gada 17. februāris
Reida grupu koncepcija.
Koncepcijas saknes saistās ar 2.p.k. laiku un Lielbritānijas militārā grupējuma darbību Ēģiptē un Lībijā.
Briti izveidoja formējumu kura pamat uzdevumos ietilptu novērot un ziņot par pretinieka aktivitātēm, bet kā pailduzdevums veikt diversijas pretinieka komunikācijās.
Long-Range-Desert-Group* idejas ierosinātājs bija britu majors Ralfs Bagnolds, bet tās atbalstītājs ģenerālis Arčibalds Vāvels.
Pirmsākumos LRDG-(Long Range Desert Group) patruļa organizātoriski ietvēra 30 karēvjus, 1 nodrošinājuma mašīnu un 10 vieglās patruļmašīnas..
Sākot no 1941 gada LRDG formācija pārgāja uz mazāku vienību, puspatruļu. Tai sastāvot no 15-18 karēvjiem un 5-6 vieglām patruļmašīnām.
Puspatruļa ietvēra četrās galvenajās pamat disciplīnās kvalificētus karēvjus: mediķi, navigātoru, radiooperātoru un automehāniķi. Tās oganizātoriskā uzbūve kļuva par standart elementu un saglabā šādu uzbūvi arī šodien. Pielietošanas mērķnozīmē paliekot nemainīga, izlūkreids pretinieka aizmugurē apvienojumā ar uzbrukumu tā komunikācijām.
LRPG*-(Long Range Patrol Group) koncepcija kļūst par britu SAS standart elementu, bet kā tehiskā aprīkojuma paraugs Land-Rover Defender šasija.
Tradicionāli šasiju pamatizvēle krīt uz kādu no komerciālām 4x4 platformām. Izplatītākās no tām Land-Rover Defender, Toyota Land Cruiser, MB G-wagen.
Vieglās 4x4 šasijas izmantošana saglabā vēsturisko saiti ar pirmsākumiem un tiem piemītošiem plusiem, mīnusiem.
Tālo patruļu galvenā prasība tehnikai, liels degvielas noskrējiens izmantojot 2 šķiras ceļus. Konstrukcijas piekarei jabūt piemērotai ilgstošai darbībai ar pilnu 1t. noslodzi . Pilna noslodze ieguvās summējot : 3 apkalpes vīriem(300kg) pieskaitot degvielu 200l ,ūdeni 100l, ieročus-munīciju 200kg., tehnikai paredzētās rezervesdaļas. Vidēji šadi nokomplektētas šasijas spēja veikt 800km distanci. Kā mīnus jamin ierobežotā celtspēja, riteņu bāze un līdz ar to apvidus caurgājamība. Celtspēja ir pamat šķērslis tālākām izmaiņām konstrukcijā un lokālās bruņas adaptēšanai.
Uzkrātās pieredzes iespaidā uz Land Rover bāzes rada Austrālijas SAS specifikācijām atbilstošu 2 t. celtspējas 6x6 Perentie šasiju. Izmaiņas skar piekari kā rezultātā uzlabojās caurgājamība un autonomija. Dziļā reida platforma Perentie degvielas autonomija- 1600km. Viens no tās tehniskiem aprīkojuma jauninājumiem aizmugurējā uzkabē esošs 250cm3 motocikls. Šāds risinājums patapināts no ASV mehanizēto brigāžu rīcībā esošām bruņu izlūkmašīnas M3 Bredli. Motocikla esamība ļauj izvērst attālinātu novērotāju punktu. Modelis kalpo par attīstītāko vieglo šasiju evalūcijas atzaru. Dotajā brīdī Austrālijas SAS vienības rīcībā atrodas 27 šasijas.
Kaujas pielietojums saistāsa ar 2001-2003 gadu Irakā un sākot no 2008 gada Afganistāna .
Iemesli lai kārtējoreiz pārskatītu tehnikas raksturlielumus-Afganistāna.
Pirmais no tiem, pretinieka izmantotais bruņojums improvizētās detonācijas uzriktes*-IDU.
Trūkumi, konstrukcijas nepiemērotību galvenam apdraudējuma faktoram.
Esošie ierindas Land-Rover transportlīdzekļu vieglā lokalizētā pretložu aizsardzība nenodrošina no mīnu un IDU* postošās iedarbības.
Snatch-Land-Rovers-Armijas mobilie zārki . Uzsākot karadarbību Afganistānā britu armijas vienībām trūka piemērotas tehnikas. Tādēļ armijas vadība iztika ar esošo Land Rover tam kalpojot par situācijas ielāpu.
Kā redzam dārgu, ielāpu.
Cēlonis, tehnikai nepiemērotu taktisko uzdevumu iedalīšana, pamatā pildot ceļu patrulēšanu.
Tieši tos kur visbiežāk ir darīšana ar ceļmalas bumbām-IDU, mīnām.
Otrais: Afganistānas apvidus, precīzāk ceļu trūkums un kaujas teātra plašums.
Apvidus faktors iespaidoja vieglo transportlīzekļu projekcijas areālu.
Tādejādi ierobežo spēka klātbūtnes demonstrācijas taktisko elementu.
Afganistānas atziņas kalpo par pamatu jaunām tehniskām prasībām. Galvenās no tām, saistās ar konstrukcijas pretmīnu aizsardzību, caurgājamību un kraunesību vienlaicīgi saglabājot priekšgājēju gaitas autonomiju.
Britu kuģubūves kompānija Babcock biznesa diversifikācijas ietvaros rada specializēto transportlīdzekļu ražotni. Par pamatu ņemot vidējas celtspējas kravas automobīļa Supacat. šasiju.
Rezultātā rodas JAKAL (Šakālis) un COYOT (Koijots) platformu duets.
COYOT pamatuzdevums reid grupas atbalsta funkcijas.
Jaunajā konstrukcija lielāku uzsvaru veltot pretmīnu-fugasu aizsardzībai. Ietvertie tehniskie elementi: V-veida siles korpus, speciāli detonācijas triecienvilni apsorbējoši krēsli un keramiskā kompazitīv bruņa. Pārskaitītie aizsardzības elementi rada ekipāžai lielāku izdzīvošanas iespēju salīdzinājumā ar priekšgājējiem. Šai kalasei raksturīgā minimālā aizsardzības elementu pielietošana izskaidrojas ar tās mērķvidi, bezceļi. Pateicoties veiksmīgam masas/jaudas un piekares apvienojumam, Jakal konstrukcija attīsta 89km/h bezceļa apstākļos !
Jakal/Coyot platformas saviem speciāliem spēkiem izvēlējusies Austrālija ,Dānija.
Briti izveidoja formējumu kura pamat uzdevumos ietilptu novērot un ziņot par pretinieka aktivitātēm, bet kā pailduzdevums veikt diversijas pretinieka komunikācijās.
Long-Range-Desert-Group* idejas ierosinātājs bija britu majors Ralfs Bagnolds, bet tās atbalstītājs ģenerālis Arčibalds Vāvels.
Pirmsākumos LRDG-(Long Range Desert Group) patruļa organizātoriski ietvēra 30 karēvjus, 1 nodrošinājuma mašīnu un 10 vieglās patruļmašīnas..
Sākot no 1941 gada LRDG formācija pārgāja uz mazāku vienību, puspatruļu. Tai sastāvot no 15-18 karēvjiem un 5-6 vieglām patruļmašīnām.
Puspatruļa ietvēra četrās galvenajās pamat disciplīnās kvalificētus karēvjus: mediķi, navigātoru, radiooperātoru un automehāniķi. Tās oganizātoriskā uzbūve kļuva par standart elementu un saglabā šādu uzbūvi arī šodien. Pielietošanas mērķnozīmē paliekot nemainīga, izlūkreids pretinieka aizmugurē apvienojumā ar uzbrukumu tā komunikācijām.
LRPG*-(Long Range Patrol Group) koncepcija kļūst par britu SAS standart elementu, bet kā tehiskā aprīkojuma paraugs Land-Rover Defender šasija.
Tradicionāli šasiju pamatizvēle krīt uz kādu no komerciālām 4x4 platformām. Izplatītākās no tām Land-Rover Defender, Toyota Land Cruiser, MB G-wagen.
Vieglās 4x4 šasijas izmantošana saglabā vēsturisko saiti ar pirmsākumiem un tiem piemītošiem plusiem, mīnusiem.
Tālo patruļu galvenā prasība tehnikai, liels degvielas noskrējiens izmantojot 2 šķiras ceļus. Konstrukcijas piekarei jabūt piemērotai ilgstošai darbībai ar pilnu 1t. noslodzi . Pilna noslodze ieguvās summējot : 3 apkalpes vīriem(300kg) pieskaitot degvielu 200l ,ūdeni 100l, ieročus-munīciju 200kg., tehnikai paredzētās rezervesdaļas. Vidēji šadi nokomplektētas šasijas spēja veikt 800km distanci. Kā mīnus jamin ierobežotā celtspēja, riteņu bāze un līdz ar to apvidus caurgājamība. Celtspēja ir pamat šķērslis tālākām izmaiņām konstrukcijā un lokālās bruņas adaptēšanai.
Uzkrātās pieredzes iespaidā uz Land Rover bāzes rada Austrālijas SAS specifikācijām atbilstošu 2 t. celtspējas 6x6 Perentie šasiju. Izmaiņas skar piekari kā rezultātā uzlabojās caurgājamība un autonomija. Dziļā reida platforma Perentie degvielas autonomija- 1600km. Viens no tās tehniskiem aprīkojuma jauninājumiem aizmugurējā uzkabē esošs 250cm3 motocikls. Šāds risinājums patapināts no ASV mehanizēto brigāžu rīcībā esošām bruņu izlūkmašīnas M3 Bredli. Motocikla esamība ļauj izvērst attālinātu novērotāju punktu. Modelis kalpo par attīstītāko vieglo šasiju evalūcijas atzaru. Dotajā brīdī Austrālijas SAS vienības rīcībā atrodas 27 šasijas.
Kaujas pielietojums saistāsa ar 2001-2003 gadu Irakā un sākot no 2008 gada Afganistāna .
Iemesli lai kārtējoreiz pārskatītu tehnikas raksturlielumus-Afganistāna.
Pirmais no tiem, pretinieka izmantotais bruņojums improvizētās detonācijas uzriktes*-IDU.
Trūkumi, konstrukcijas nepiemērotību galvenam apdraudējuma faktoram.
Esošie ierindas Land-Rover transportlīdzekļu vieglā lokalizētā pretložu aizsardzība nenodrošina no mīnu un IDU* postošās iedarbības.
Snatch-Land-Rovers-Armijas mobilie zārki . Uzsākot karadarbību Afganistānā britu armijas vienībām trūka piemērotas tehnikas. Tādēļ armijas vadība iztika ar esošo Land Rover tam kalpojot par situācijas ielāpu.
Kā redzam dārgu, ielāpu.
Cēlonis, tehnikai nepiemērotu taktisko uzdevumu iedalīšana, pamatā pildot ceļu patrulēšanu.
Tieši tos kur visbiežāk ir darīšana ar ceļmalas bumbām-IDU, mīnām.
Otrais: Afganistānas apvidus, precīzāk ceļu trūkums un kaujas teātra plašums.
Apvidus faktors iespaidoja vieglo transportlīzekļu projekcijas areālu.
Tādejādi ierobežo spēka klātbūtnes demonstrācijas taktisko elementu.
Afganistānas atziņas kalpo par pamatu jaunām tehniskām prasībām. Galvenās no tām, saistās ar konstrukcijas pretmīnu aizsardzību, caurgājamību un kraunesību vienlaicīgi saglabājot priekšgājēju gaitas autonomiju.
Britu kuģubūves kompānija Babcock biznesa diversifikācijas ietvaros rada specializēto transportlīdzekļu ražotni. Par pamatu ņemot vidējas celtspējas kravas automobīļa Supacat. šasiju.
Rezultātā rodas JAKAL (Šakālis) un COYOT (Koijots) platformu duets.
COYOT pamatuzdevums reid grupas atbalsta funkcijas.
Jaunajā konstrukcija lielāku uzsvaru veltot pretmīnu-fugasu aizsardzībai. Ietvertie tehniskie elementi: V-veida siles korpus, speciāli detonācijas triecienvilni apsorbējoši krēsli un keramiskā kompazitīv bruņa. Pārskaitītie aizsardzības elementi rada ekipāžai lielāku izdzīvošanas iespēju salīdzinājumā ar priekšgājējiem. Šai kalasei raksturīgā minimālā aizsardzības elementu pielietošana izskaidrojas ar tās mērķvidi, bezceļi. Pateicoties veiksmīgam masas/jaudas un piekares apvienojumam, Jakal konstrukcija attīsta 89km/h bezceļa apstākļos !
Jakal/Coyot platformas saviem speciāliem spēkiem izvēlējusies Austrālija ,Dānija.
sestdiena, 2011. gada 5. februāris
Demobilizējot gaisa spēku karēvi -Harrier . N1.
Pagājušā gada decembrī noslēdzās Harrier lidmašīnas 40 gadus ilgais dienasts Lielbritānijas Bs.
Ar šo lidmšīnu saistās pasaulē vienīgā ilglaicīgi funkcionējošā vertikālā starta, piezemēšanas tehnaloģija. Lidmašīnai ''Harrier'' simbolizējot britu militārās filozofijas triumfu, iezīmējot spožu lapaspusi militārās aviācijas vēsturē. Atskatam, p.gs.60-70g. Eiropā plosās aukstais karš.
Pretēji Eiropā valdošam aukstumam, Tuvos-Austrumos norisinās karsti lokālie konflikti. Karadarbībai izgaismojot efektīvu pretinieka aviācijas neitralizācijas taktiku. Aviobāzes ar tajās esošo aviāciju kļūst par primāro mērķi. Velreiz atkārtojot 2.p.k.Vācijas pieredzi un norādot ģenerāļiem īsāko un ātrāko ceļu gaisa dominantes iegūšanai.
Pastāvošo lidaparātu galvenais trūkums, piesaiste gariem starta-piezemēšanās skrejceļiem.
Lielbritānijas militārie speciālisti labi saprot ka konflikta gadijumā Eiropā dislocētā britu Reinas Armija paliks bez aviācijas uguns atbalsta. Tādi apsvērumi ir pretimnākoši netradicionāla tehniska risinājuma dzimšanai. Sākotnēji par tādu kalpo kompānijas Hawker-Siddeley konstruktoru piedāvātais Kastrel P-1127 lidaparāta prototips. Konstrukcijas galvenā īpatnība, vestikālais starts un piezemēšanās.
Prototipa P1127 ''Kastrel'' un tam sekojošā Harrier GR1 raksturlielumi tālu atpalika no pastāvošiem un topošiem taktisko-iznīcinātāju etaloniem. Harrier GR1/ GR3 paspēlējot galvenajos tehniskos rādītājos: ātrums, kravnesība, darbības rādius utt. Britu militāro pamatdomu formulējot ar atziņu : labāk zīle rokā nekā dzenis kokā. To izprotot kā: tradicionālai platformai savu spēju realizācijai ir nepieciešama labi aprīkota aviobāze. Esot ciešā saskarsmē ar tehniskās iespējās līdzvērtīgu pretinieku tās būs pakļautas triecienam. Kā satriekšas līdzekļī kalpos aviācija, taktiskās raķetes un airomobilais desants. Lielākās aviobāzes vienozīmīgi kļūs par kodoltrieciena mērķiem. Turklāt pirmskrīzes perjodā pretinieks izvērsīs sabotāžas un diversijas ar mērķi traucēt vai paralizēt aviobāzes funkcioncionēšanu. Minētais, kalpoja kā arguments Harrier programas attīstībā.
Kādas priekšrocības ieguva britu GS līdz ar Harrier GR1/3 nākšanu bruņojumā ?
Pirmkārt ,Lielbritānijas karaliskie GS ieguva dezintegrēto bāzēšanās struktūru ! Koncepcijai ietvērot organizātorisko pasākumu summu.
Žurnālā Aeroplane Monthly 01.01.11. numurā Harrier demobilzācijai veltītajā rakstā atzīmējas ka, britu Reinas Armijas apvidū dezintegrētā bāzēšanās paredzēja sekojošo. Krīzes perjodā piloti un tehniskais personāls ierodas iepriekš norādītos punktos esot civilajā apģērbā. Kā bāzes punkti tiek izmantoti autoceļu posmi, lielveikalu autostāvietas un noliktavas, sporta laukumi, ātri pielāgota lausaimniecības fermu teritorija, mežu stigas, pļavas utt. Šādi punkti ir iepriekš nolūkoti, bet sistībā ar tiem nau veicamas mācības. Slepenības status!
Britiem pamatojot to ar VFR esošo pacifistu kustību. Funkcionējoša, PSRS ārpolitikai simpatizējoša kustība. Tās dalībnieki apzināti vai neapzināti veica ārštata aģentūras darbinieku pienākumus, novērot un ziņot. Legāla 5.kolona ! Nereti veicot profilaktiskas diversijas NATO infrastruktūras komunikācijās degvielas cauruļvadi, dzelzceļa līnijas, energo sadales tīklā utt.
Tādejādi jebkuras aktivitātes ar šo objektu aktivizāciju tūlītēji kļūtu zināms PSRS izlūkošanas struktūrām.
Kā izlūkvides kurjozs, PSRS GRU darbiniekiem nebija japiepūlas lai precīzi minētu atskaitē pilsētu, ciemu, ceļa posmu kur NATO mācību laikā piezemējās un startēja ''Harrier'' Gr-3 lidaparāti. Pietika ar uzmanīgu TV translāciju vērošanu lai fonā redzētu pacifistu plakātu ar precīzu vietas nosaukumu vai lielceļa posma apzīmējumu. Apvienojot informāciju no masu saziņas līdzekļiem un aģentūras tīkla sniegtā innformācija ieguvās precīza NATO treniņu kopbilde.
Kā redzams, britu slepenība attiecībā uz Harrier kaujas izvēršanas plāniem draudzīgajā VFR teritorijā bija pamatota.
Prasības, improvizētiem bāzes punktiem jaietver būvju minimums 2-3 aviotehnikas vienību slēptai uzglabāšanai ar nepieciešamiem izejmaterjāliem. Improvizētās bāzes apkārtnes ceļu infrastruktūrai jabūt pietiekami sazarotam nodrošinot operatīvu izejmaterjālu piegādi.
Lai uzlabotu Harrier tehniskos rādītājus izmantoja saīsināto ieskrējienu, vertikālo piezemēšanos*.
Ļaujot funkcionēt no ātri izvēršama 200-300 m perforēta metāla aplikācijas lidlauka.
Realizējot tīru vertikālo starta-piezemēšanās režīmu, izmantoja 15-17m2 lielu alumīnija aplikāciju.
Šādas iespējas atsvēra daudzos HARRIER tehniskos mīnusus.
Panākot galveno, totālas karadarbības apstākļos britu Reinas Armija saglabāja avioatbalsta saņemšanas iespējas. Harrier dezintegrētā bāzēšanās pašos pamatos izmainija militārās aviācijas bāzēšanās un pielietošanas principus. Paleciena (JUMP JET) lidmašīnu grupas varēja atrasties vien 40-60km no priekšējās līnijas.
Rezultātā, armija ieguva avioatbalsta operativitāti.
Mācībās apliecinot, tuvā atsaite samazina reakcijas laiku līdz vidēji 7-8 min, petstatus 20+ min normai !
STOVL*-Short-Take-Off, Vertical Landing.-Saīsinātā starta (ieskrējiena),vertikālā piezemēšanās.
Ar šo lidmšīnu saistās pasaulē vienīgā ilglaicīgi funkcionējošā vertikālā starta, piezemēšanas tehnaloģija. Lidmašīnai ''Harrier'' simbolizējot britu militārās filozofijas triumfu, iezīmējot spožu lapaspusi militārās aviācijas vēsturē. Atskatam, p.gs.60-70g. Eiropā plosās aukstais karš.
Pretēji Eiropā valdošam aukstumam, Tuvos-Austrumos norisinās karsti lokālie konflikti. Karadarbībai izgaismojot efektīvu pretinieka aviācijas neitralizācijas taktiku. Aviobāzes ar tajās esošo aviāciju kļūst par primāro mērķi. Velreiz atkārtojot 2.p.k.Vācijas pieredzi un norādot ģenerāļiem īsāko un ātrāko ceļu gaisa dominantes iegūšanai.
Pastāvošo lidaparātu galvenais trūkums, piesaiste gariem starta-piezemēšanās skrejceļiem.
Lielbritānijas militārie speciālisti labi saprot ka konflikta gadijumā Eiropā dislocētā britu Reinas Armija paliks bez aviācijas uguns atbalsta. Tādi apsvērumi ir pretimnākoši netradicionāla tehniska risinājuma dzimšanai. Sākotnēji par tādu kalpo kompānijas Hawker-Siddeley konstruktoru piedāvātais Kastrel P-1127 lidaparāta prototips. Konstrukcijas galvenā īpatnība, vestikālais starts un piezemēšanās.
Prototipa P1127 ''Kastrel'' un tam sekojošā Harrier GR1 raksturlielumi tālu atpalika no pastāvošiem un topošiem taktisko-iznīcinātāju etaloniem. Harrier GR1/ GR3 paspēlējot galvenajos tehniskos rādītājos: ātrums, kravnesība, darbības rādius utt. Britu militāro pamatdomu formulējot ar atziņu : labāk zīle rokā nekā dzenis kokā. To izprotot kā: tradicionālai platformai savu spēju realizācijai ir nepieciešama labi aprīkota aviobāze. Esot ciešā saskarsmē ar tehniskās iespējās līdzvērtīgu pretinieku tās būs pakļautas triecienam. Kā satriekšas līdzekļī kalpos aviācija, taktiskās raķetes un airomobilais desants. Lielākās aviobāzes vienozīmīgi kļūs par kodoltrieciena mērķiem. Turklāt pirmskrīzes perjodā pretinieks izvērsīs sabotāžas un diversijas ar mērķi traucēt vai paralizēt aviobāzes funkcioncionēšanu. Minētais, kalpoja kā arguments Harrier programas attīstībā.
Kādas priekšrocības ieguva britu GS līdz ar Harrier GR1/3 nākšanu bruņojumā ?
Pirmkārt ,Lielbritānijas karaliskie GS ieguva dezintegrēto bāzēšanās struktūru ! Koncepcijai ietvērot organizātorisko pasākumu summu.
Žurnālā Aeroplane Monthly 01.01.11. numurā Harrier demobilzācijai veltītajā rakstā atzīmējas ka, britu Reinas Armijas apvidū dezintegrētā bāzēšanās paredzēja sekojošo. Krīzes perjodā piloti un tehniskais personāls ierodas iepriekš norādītos punktos esot civilajā apģērbā. Kā bāzes punkti tiek izmantoti autoceļu posmi, lielveikalu autostāvietas un noliktavas, sporta laukumi, ātri pielāgota lausaimniecības fermu teritorija, mežu stigas, pļavas utt. Šādi punkti ir iepriekš nolūkoti, bet sistībā ar tiem nau veicamas mācības. Slepenības status!
Britiem pamatojot to ar VFR esošo pacifistu kustību. Funkcionējoša, PSRS ārpolitikai simpatizējoša kustība. Tās dalībnieki apzināti vai neapzināti veica ārštata aģentūras darbinieku pienākumus, novērot un ziņot. Legāla 5.kolona ! Nereti veicot profilaktiskas diversijas NATO infrastruktūras komunikācijās degvielas cauruļvadi, dzelzceļa līnijas, energo sadales tīklā utt.
Tādejādi jebkuras aktivitātes ar šo objektu aktivizāciju tūlītēji kļūtu zināms PSRS izlūkošanas struktūrām.
Kā izlūkvides kurjozs, PSRS GRU darbiniekiem nebija japiepūlas lai precīzi minētu atskaitē pilsētu, ciemu, ceļa posmu kur NATO mācību laikā piezemējās un startēja ''Harrier'' Gr-3 lidaparāti. Pietika ar uzmanīgu TV translāciju vērošanu lai fonā redzētu pacifistu plakātu ar precīzu vietas nosaukumu vai lielceļa posma apzīmējumu. Apvienojot informāciju no masu saziņas līdzekļiem un aģentūras tīkla sniegtā innformācija ieguvās precīza NATO treniņu kopbilde.
Kā redzams, britu slepenība attiecībā uz Harrier kaujas izvēršanas plāniem draudzīgajā VFR teritorijā bija pamatota.
Prasības, improvizētiem bāzes punktiem jaietver būvju minimums 2-3 aviotehnikas vienību slēptai uzglabāšanai ar nepieciešamiem izejmaterjāliem. Improvizētās bāzes apkārtnes ceļu infrastruktūrai jabūt pietiekami sazarotam nodrošinot operatīvu izejmaterjālu piegādi.
Lai uzlabotu Harrier tehniskos rādītājus izmantoja saīsināto ieskrējienu, vertikālo piezemēšanos*.
Ļaujot funkcionēt no ātri izvēršama 200-300 m perforēta metāla aplikācijas lidlauka.
Realizējot tīru vertikālo starta-piezemēšanās režīmu, izmantoja 15-17m2 lielu alumīnija aplikāciju.
Šādas iespējas atsvēra daudzos HARRIER tehniskos mīnusus.
Panākot galveno, totālas karadarbības apstākļos britu Reinas Armija saglabāja avioatbalsta saņemšanas iespējas. Harrier dezintegrētā bāzēšanās pašos pamatos izmainija militārās aviācijas bāzēšanās un pielietošanas principus. Paleciena (JUMP JET) lidmašīnu grupas varēja atrasties vien 40-60km no priekšējās līnijas.
Rezultātā, armija ieguva avioatbalsta operativitāti.
Mācībās apliecinot, tuvā atsaite samazina reakcijas laiku līdz vidēji 7-8 min, petstatus 20+ min normai !
STOVL*-Short-Take-Off, Vertical Landing.-Saīsinātā starta (ieskrējiena),vertikālā piezemēšanās.
Abonēt:
Ziņas (Atom)