Mācības un incidenti.

2017 gadā NATO un Krievijas militārās mācības ir atzīmējas ar maziem negadijumiem. Piemēram ''Zapad-2017''mācību laikā Krievijas, Ļeņingradas apgabala  Lužskij poļigonā notika tehnisks, aviācijas ieroču pielietojuma negadijums. Viens no diviem ,armijas aviācijas KA-52 triecienhelikopteram nesankcionēti raidija 2 -80mm NVR zalvi. Spriežot pēc video tikai laimīgas sakritības rezultātā vieglus ievainojums guva žurnālisti un iespējams vairākas militārpersonas. Draudzīgās uguns rezultātā tiek zaudēta REI-C/BPLS- RB-341V ''Lejer-3''/Orlan10 sistēmas vērtīgākais elements,  komand-vadības centrs.

                                                   

Draudzīgās uguns -incidents.

Otrs, mazāks negadijums saitas ar  NATO mācībām Rumānijā ''Noble Jump-2017''. Tājās neskaitot uzņēmēj valsti Rumāniju piedalijās vel 11 valstis. Iesaistīto spēku apjoms, ātrās reaģēšanas brigāde : 4000 karēvju ,500 bruņtehnikas un transporta vienību. Atgadijums notika  strēlnieku ugunsmācībās ar Bulgārijas karēvjiem.  Karēvji atteicās atklāt uguni uz mērķiem ar stilistiski tuvām Krievijas BS atpazīšanas zīmēm. Pārpratums noregulējās pēc mērķu ''salabošanas ''un atvainošanās, bet nogulsnes palika.

                             
  
 Pēc autora domām, Bulgārijas karēvju radītais incidents ir ar daudz lielākām  un tālejošākām blaknēm NATO blokam salīdzinājumā ar KA-52 ''draudzīgās uguns'' radītām fizisko kaitējumu. NATO pagātnē un tagad , dienvidu flangs izceļas ar politisko savdabību. Piemēram: NATO iekšienē konfliktējošās puses Grieķija un Turcija kam pievienojas jaunas problēmas Bulgārija, Rumānija. NATO  jaunajiem dalībniekiem ienesot svaigus politiskos vektorus. PSRS laikaposmā Bulgārija pamatoti tika uzskatīta par PSRS- 16 republiku. Šodien , neskatoties uz Bulgārijas dalību ES- valsts ekonomiskās, politiskās un kultūras saites ar Krieviju tikai nostiprinās. 2016 gadā, Ukrainas krīzes sakarā , Bulgārija kategoriski noraidija ASV piedāvāto plānu pretstatā Krievijas Melnāsjūras JKF grupējumam izveidot Bulgārijas, Rumānijas ,Ukrainas un Turcijas kopējo JS flotili. Plāna anulēšana ļauj Krievijai saglabāt Melnajā jūrā savdabīgu''iekšējo ūdeņu'' statusu.
Izskaidrojas ar Melnās jūras valstu Gruzijas, Ukrainas, Bulgārijas, Rumānijas JS platformu skaitlisko  un tehniskā aprīkojuma nepietiekamību. Faktam, nodrošinot  Krievijas JKF funkcionālo brīvību kādu demonstrēja agresijas laikā pret Gruziju un Ukrainu.