Pretēji Vācijā un citās Eiropas NATO lielvalstīs dominējoši dienas kārtībai Polija nāk klajā ar drosmīgu uz divpusējās partnerības pamatiem balstītu Polijas-ASV drošibas inicatīvu. Tās pamatā priekšlikums izvietot ASV tanku divīziju Polijas teritorijā. Paustās inicatīvas realizācijai Polija gatava atvēlēt līdz 2 Miljardiem Eiru investīciju ! Pamatojums šādi rīcībai ir Krievijas izvērstā agresija. Polijas inacatīva izraisa vāji slēptu nepatiku Eiropas NATO lielvalstīs. Polija uzdrīkstas veidot Eiropas NATO drošibas politiku kurā līdz šim dominēja Vācija. Drosmīgi nostādot tās politiķus pasīvu statistu pozīcijā. Autors ,neskatoties uz Polijas centieniem ir maz ticams ka inicatīva realizēsies ! Galvenie šķēršļi atrodas netikai Vācijas pratdarbībā bet arī ASV nevēlēšanās izvērst aizjūrā lielus spēka kontingentus tos aizstājot ar politiski izdevīgiem ,bet militāri poliatīviem mobilo spēku pagaidu risinājumiem. Tas ir viens no iemesliem kapeic Baltijas valstu teritorijā neskatoties uz izteikto lūgumu izvietot ASV pastāvīgo spēku klātbūtni-bāzes, NATO- ideja ņemot vērā ''vecāko pertneru'' domas ,tiek noraidīta ! Jautājums ,vai Polijai minētais 2 Miljardu Eiru saldinātājs palīdzēs sasniegt nosprausto mērķi ?
Minētā inicatīvas projekta realizācija ir jaskata kopējā ES-ASV kontekstā . Autors, Polijai pastāv labvēlīgs iespēju ''logs'' sasniegt mērķi. Kā veicinoši faktori kalpo objektīvi agresīvā Krievijas ārpolitika un ES-Vācijas tolerantā attieksme pret agresoru. Polijas ilglaicīgi kosekventi realizētā aizsardzības politika izdalās uz NATO ietvaros dominējošo drošibas brīvbiļetnieku fona. Kanādā, Kvebekā G-7 samits tikai atklāj ES-ASV politisko pretrunu dziļumu. Vācijas, Francijas vājā vēlēšanās ,precīzāk nevēlēšanās respektēt principus izraisa ASV prezidenta D. Trampa dusmas. Vācijas gadijumā dominē ''realpolitik'' bauslis: vispirms veikals, bet morāle pēcāk: gāzes cauruļvada ''Nord Strem-2'' būves atbalstīšana, lidzīgi ar Irānas gadijumu. 5 valstu garantu un Irānas noslēgtā vienošanās kodolprogramas sakarā. ASV vienpusējā izstāšanās no vienošanās ir izskaidrojama ar līguma juridisko nepilnību. Tā laušana un ASV sankcijas ieviešana noliegtu Vācijai un Francijas piekļuvi Irānas tirgum. Vācijai un Francijai šodien aktīvi lobējot ES likumu pieņemšanu kurš aizsargātu pirmkārt minēto valstu (lasīt ES) kompāniju intereses no ASV likumos paredzētās iedarbības. Te nonākam līdz Eiropas jaunvalstu jautājumam: cik daudz no Vācijas un Francijas problēmām ir saistāmas ar jaunvalstu interesēm ? Redzamu pretrunu ar ASV ārpolitikas jautājumos, drošībā un tirdzniecībā tām nepastāv ! Minēto faktoru ietekmē ir izveidojusies labvēlīga vide ,laika logs- jaunu, politiski drosmīgu, ekonomisko un drošibas jomu skarošu inicatīvu realizācijai. Polijai veicot pirmo izmēģinājuma gājienu !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru