Priekšroka dodama avotam ar lielāku armiju, lētāki ieroči -strādā tiražēšanas efekts. Treškārt ,starptautiskie ierobežojumi kuri nosaka skaitlisko daudzumu un ieroču postošā efekta specifiku. Pēdejam elementam ietekmējot ieroča izvēli un turpmāko taktiku. Eiropa, kontinentā pastāv smagā bruņojuma ierobežojumi ,kvotas katrai valstij un flangiem. Saprotam ka lielvarām skaitliskās svārstības ir mazsvarīgs elements. Ņemot vērā tehnaloģiju attīstību mantotās skaitliskās kvotas vairumam valstu nau finansiāli paceļama.Izskaidrojas ar modernizēšanas* cenu. Kā risinājums, brīvprātīgs nevajadzīgās tehnikas iznīcināšanas ceļš ,bet mantotās skaitliskās kvotas pārdodot. Ko darīt ,tirgus ! Centrāl Eiropā apdraudējums ir ieguvis mītiska tēla apveidus. Tehniskā attīstība orjentējas armijas ekspedīcijas formējumu vajadzībām. Pēdejais faktors, ierobežojumi kuri skar munīcijas veidu vai precīzāk, postošo efektu.
Piemēram, napalma pildijums, pretkājinieku mīnas, liesinātā urāna munīcija un ķekarpildijuma principu. Svarīgāko listes daļu pārstāv: aviobumbas, raķešu un artilērijas ķekara pildijuma kaujas daļas ! Pirmkārt ,tehniskā spekulācija neitralizē vairākas augsti efektīvas satriekšanas sistēmas. Piemēram pašreiz ķekarpildijuma aizliegumam ir pievienojušās vairāk kā 100 valstis. To vidū ir Latvija ! Loģiski ka interesi izraisa jautājums, kā nolīguma parakstīšana ietekmē Latvijas drošību? IEPRETIM, valstis ražotājas : ASV ,Krievija, Ķīna, Izrēla, Čīle, D-Koreja un citas vienošanos ignorē. Protams !
Kas sanāk ? Apskatam spekulāciju : Latvija, NATO loceklis neiegādājas efektīvu satriekšanas ieroci pamatojot to ar starptautisko vienošanos... Mērķtiecīgi vājina NATO flaga valsts kaujasspējas. Kaujasspēju zudumu cerot kompensēt ar varbūtējo ieroču brāļu palīdzību. Lasīt ,to ieročiem un asinīm ! Pēdejais elements ir viss jūtīgākais labklājības zemēs... Tai pat laikā ASV, NATO sabiedrotā sniegtā distancionālā ugunspalīdzība: spārnotās raķetes, JSOW vai MLRS/ATACM ietver ķekarpildijumu kuru pielietojums notiek NATO teritorijas aizstāvībai ! Pretarguments ,bet daudzas NATO dalībvalstis arī ...! Tās ir ar lieliem budžetiem un izvēles ieroču listi ,bet galvenais,... bez reāla, tūlitēja kaimiņa apdraudējuma. Tās neatrodas pirmajā līnijā . Teorētiski saasinotie situācijai šīm valstīm būs laikas atsaukt parakstu, munīcijas saražošanai utt. Lielākai daļai valstu ķekarieroču ražošana ir veikala jautājums ,bet ne valsts teritoriālās drošības.
Vairumā pretķekara- lobisma programā minēto spekulāciju saistas ar primitīviem, agrīniem ķekarieroču izpildijuma modeļiem. Ilustrācijai pievienojot tipveida ''platformāta'' skaidrojošo propogandu. Problēma slēpjas mērķos kādi tiek iznīcināti ar ķekarieroču palīdzību un tehniskajā izpildijumā*. Kā saprotam mērķtēla standarts krasi atšķiras Eiropā ,Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Pirmsākumi saistas ar 2pasaules karu, Vācijas Luftwaffe pretpersonāla ķekarbumbu Sprengbombe Dickwandig 2kg (SD2) pielietojumu Lielbritānijā..
Mans skatijums, Latvijas pievienošanās šādam līgumam ir nodemonstrējusi politiķu militāro seklumu un bezatbildību. Pretēju bildi redzam Gruzijā. Atbildīgu, drošības-reālpolitiku. Ķekarieroču iegāde kompensē precīzo ieroču iztrūkumu un izmaksas. Gruzijas gadijums, redzam ka ķekarbumbas ir pieejamas ,bet precīzie ieroči nevienmēr..... Otrkārt ,piedāvātie aizvietojošie precīzie novades risinājumi nevienmēr sasniegs gaidīto efektu. Rezultātā ,uzņemtās politiskās saistības ievērojami reducē Bs kaujasspējas vienlaicīgi vairojot tās pretiniekam. Minētiem faktoriem lielā mērā ietekmējot bruņojuma un munīcijas iegādi,kā arī plānojamo taktiku. Piedāvātais diplomātiskais risinājums ,Latvija ratificē bet ar atrunu ka ieroči netiek izplatīti un izmantoti ārpus NATO (Latvijas,Igaunijas ,Lietuvas) teritorijas . Vilks paēdis un kaza dzīva !
modernizēšanas*- piemēram atšķirība ir : tanki M60A3 un M1A2 tehniskais aprīkojums ,tātad cena un uzturēšanas kvalitāte, izmaksas: 0,9-1,2 milj$ pret 2,8-3,5 milj.$ Analoģija vērojama Krievijā : T-72/80(1990 g. paraugs) un T90S/SM pretstatu cenā 0,7-1,2 milj.$ pret 1,8-2,1milj.$ Modernizācijas programas atšķiras pēc tehniskiem uzlabojumiem,vidēji patērē no 0,3 līdz 0,7 milj.$ uz vienību ,tātad 1000/2000 vienības =700 milj./1,4 Miljardi.$ . Gruzijas BS T-72 modernizācija Sim-1 izmaksā no 390.000 $ līdz 450.000 $ /vienībā.
ārpus valsts robežām*-Somijas -Nīderlandes BTR Sisu XA-188(51/54) iegāde tapa iespējama tikai pateicoties Somijas izvirzītiem blakusnoteikumiem. Otrajā darijumā figurējot: ''ārpus valsts teritorijas nepielietot''! Humoram,Somi vienkarši gribēja nodrošināties pret Igaunijas varbūtējiem agresīviem tīkojumiem....
CBU-Cluster Bomb Unit-ķekarbumba(vienība)
tehniskajā izpildijumā*-savā vairumā ārvalstīm piegādājas'' noliktavas''prece ar 1990 vai 1998 izlaiduma gadu. Tūlītējai pielietošanai vecāks,lasīt primitīvāks izpildijums lielākas pēcpielietojuma blaknes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru