Grieķu ''traģēdija'' finansiāli ietekmē arī jūtīgo aizsardzības jomu. Vēsturiski, Grieķijas BS cenšas noturēt militāro paritāti ar daudz varenāko kaimiņu Turciju. Grieķiem ir svarīgi saglabāt pastāvošo militāro līdzsvaru neskatoties uz salīdzinoši lielajiem tēriņiem. Turcijas diplomātiskie izteikumi krasi atšķiras no ikdienas darbiem. Tā neatzīst Grieķijas ,Egejas jūras salu robežas un ir vienīgā valsts kura atzīst Ziemeļ Kipras republiku. Turcijas ārpolitikas diplomātijai ir duāla ''seja'' un liela līdzība ar Krieviju. Kaimiņa agresīvā ikdienas prakse liek grieķiem turēt pulveri sausu. No savas vēstures saprotot ka valsts suverēnās intereses varbūtējā militārā sadursmē ar Turciju varēs aizstavēt tikai un vienīgi valsts BS. 2011 gadā piedzīvotā finansu katastrofa iespaidoja arī Grieķijas BS atvēlētā finansējuma apjomu. Ilglaicīgi Grieķijas finansējums BS pārsniedza ES NATO valstu statistiski vidējo 1,7 % IKP rādītāju, sasniedzot 2,8-3,6 % IKP. Izdalītā finansējuma lauvas daļu 0,98% IKP novirzot* modernizēšanas un iepirkuma programām. Lielākie bruņojuma iegādes tirgi Grieķijas Bs tradicionāli saistās ar ASV, Vāciju un Franciju . ASV prezidenta Ronalda Reigena laikā iedibinātā militāro iepirkumu kreditēšanas linija Turcijai un Grieķijai ar attiecību : 10$ : 7$. Tās mērķnozīme militārā balansa uzturēšana kaimiņvalstu vidū.
Ilglaicīgi Grieķija izdalīto finansu ''palīdzību'' novirzija F-16 aviotehnikas iepirkumiem un to eksploatācijas nodrošīnāšanai.
Sadarbība ar Vācijas un Francijas bruņojuma ražotājiem notika bruņutehnikas, zemūdeņu un virsūdens platformu iepirkumu jomā.
Finansu sistēmas sabrukums un sekojošā Eiropas lielvalstu Vācijas un Francijas finansu palīdzība atklāja sadarbībs ''medaļas'' otru pusi. Izdalītās 100-130 Miljardu eiru finansu palīdzības pakete ietvēra blakus noteikumus. Palīdzības saņēmej valstij jaatvēl minimums no 20 līdz 60 Miljardus eiru bruņojuma iepirkšanai donorvalstīs. Pirmkārt runa iet par Vācijas un Francijas bruņojuma sistēmu iepirkšanu.Donorvalstīm nodrošinot savu ekonomiku finansiālo stimulēšanu, kompensējot radušos iztrūkumu finansu plūsmā.
Vācijai šāds solis nodrošina pasūtijumus kuģubūvē, zemūdenes U 212/214 un bruņtehnikas iepirkumus. Francijai rodas iespēja atbalstīt savus kuģubūvētājus realizējot FREMM fregates un iegūt pirmo klientu ''nepārdodamiem'' taktiskiem- iznīcinātājiem Rafael M3. Līdz finansu palīdzības izdalīšanas brīdim grieķu ''traģēdijas''cēlonis tika meklēts valsts nesamērīgos militārajos tēriņos. Aizrādot ka Grieķijas militārie tēriņi pagātnē atradās virs ES NATO valstu vidējā 1,7% IKP rādītāja. Grieķijas atbilde , iemesls ir Turcijas agresīvais spiediens uz Grieķiju. Grieķijas aizsardzības ministram prasmīgi izsakot viedokli : '' Grieķijai un Turcijai nau vajadzīgas jaunas zemūdenes, tanki un taktiskie-iznīcinātāji ''.
Liekot noprast, cēlonis ir Turcija un Eiropas lielvalstīm jacenšas atrunāt to no militārā spiediena prakses un vairošanas. Pozitīvas vienošanās gadijumā ļaujot samazināt Grieķijas militāro izdevumu apjomus.
2008 gadā aizsardzībai atvēlot 2,8% Grieķijas IKP-6,8 Miljardi eiru, pretstatā Turcija- 1,8% IKP- 11,5 Miljardi eiru.
Apmaiņa ar viedokļiem ierosināja Vācijas kancleres Angeles Merkeles vizīti Turcijā.
Finansiāli šāda vienošanās nebūtu izdevīga Vācijai : '' liekot Angelei Merkelei cirst zaru uz kura pati sēž ''
THE NewYork Times : apskatā norādot ka Turcijas ekonomika atrastos starp 6 lielākām ekonomikām Eiropā.
Lielbritānijas THE INDEPENDENT : Atēnu Unversitātes ekonomikas profesors Yanis Varoufakis : ''kad slimnīcām izbeidzas pārsienamie materjāli ,vienīgā SVF un ES finansistu neaizskaramības statusu saglabāja militārie tēriņi '' . Izskaidrojams, Stockholm International Peace Research Institute (Sipri) dati : Grieķijas bruņojuma iepirkuma tirgus orjentācija, 58% tēriņu saistas ar donorvalsti Vāciju . Šāda ''integrētība'' Eiropas ekonomikā ļāva krīzes apstākļos, Grieķijai saglabāt un 2010 gadā palielināt militāros tēriņus līdz 7.1 Miljardam eiru ! Profesoram norādot ka, militārās industrijas lobiju diktēta iepirkuma prakse ir tehniski mazefektīva un ekonomiski izšķērdīga. Militārai ''spēlei'' izpaužoties iepirkumu spoguļattēlā. Kaimiņvalstu iepirkto kuģu, lidmašīnu modeļi un to bruņojuma tehniskie raksturlielumi ir vienādi, bet galvenā atšķirība, krāsojums ! Preventīvi nosakot ka ekonomiski vājākais zaudē stiprākajam. Kā viens no izskaidrojumiem militāro izdevumu neaizskaramībai ir ekonomiskais un politiskais izdevīgums. Grieķiem samazinājuma jautājumam piesaistot valsts militāri-politisko drošibas jomu. Piedāvājot kompensēt radušos iztrūkumu finansēs ar Francijas un Vācijas bruņoto spēku izvietošanu Grieķijas un Turcijas pierobežā. Dodot reālu iespēju aktīvi ikdienā militāri aizsargāt Grieķijas teritoriālo interešu neaizskaramību. Lasīt, ES un NATO dalībvalsts intereses, bet lielvalstis tam nau gatavas ! Pirmkārt finansiāli, zaudējot Turcijas '' tēlā'' apjomīgu bruņojuma noieta tirgu. Otrkārt, Eiropas ''lielvalstis'' nau militāri-tehniski gatavas konfliktēt ar ASV reģionālo sabiedroto Turciju. Treškārt, šo lielvalstu pilsoņiem vajag izsmeļoši pamatot kādēļ karēvjiem būtu jariskē apšaubāmu, valsts finansēm un pretižam zaudējumus nenesošu '' interešu'' aizsardzībā !
Secinājums : Finansiāli lētāk un ērtāk, politiski ērtāk un militāti drošāk !
Uzņemoties šādas aizsardzības saistības Eiropas lielvalstis zaudē vissos minētos punktos !
Pirmā vietā izvirzot merkantilus apsvērumus !
Grieķi tālredzīgi izspēlē valsts militāri-politisko drošibas kārti. Apstiprinot šodienai nepieciešamo un ''saistošo'' Eiropas lielvalstu piedāvājumu, nākotnē ļaujot argumentēti ''atspēlēt'' Eiropas ''lielvalstu'' atteikumu uzņemties drošības saistības ar finansu izmaksu ekvivalentu. Grieķijas sniedz pakalpojums lielvalstīm ar skatu nākotnē ! Piesaistot valsts perspektīvos militāros iepirkumus ''pagātnes'' parāda norakstīšanas problēmai.
Liela daļa Grieķijas finansu piramīdas paliek slēpta Eiropas lielvalstu militāri rūpnieciskajā kompleksā !
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru