Pazemes objekti un to satriekšana-I.

 Viena no militārās jomas fundamentālām problēmām ir pazemes celtņu- bunkuru satriekšana. Problēma izgaismojās un kļuva aktuāla II.p.k. laikā. Liela daļa Vācijas militāri svarīgo objektu atradās pazemē-bunkuros. Radītā V-1/2 raķešbūves rūpnīca atradās kalnu iežos.Tās neitralizēšana ar sabiedroto aviācijas rīcībā esošo bruņojumu bija neiespējama. Pēc kara perjodā parādoties kodolieročiem daļa no klasisko pazemes nocietinājumu zaudēja savu nozīmi. Kodolieroču faktors bunkurbūvi pārvērta par smalkas zinātnes novirzienu. Stratēģiski jūtīgas ''preces'' statusu iegūst tuneļu-kalnurbšanas tehnika.  Tai ļaujot veidot iezī tuneļus ar nepieciešamo diametru. Tādejādi veidojot pazemes militārās nozimes ''metro'' trases-bāzes. Valstis kurās ir spēcīgas ''pazemes būvju'' tradīcijas  ASV, Zviedrija, Norvēģija, Šveice,PSRS un Ķīna. Tuneļu-urbšanas tehnaloģijas ražotājvalstu vidū atroda : ASV,Francija,Vācija,Japāna,Šveice,Zviedrija,Norvēģija kurām tuvākā nākotnē piekļausies ĶTR.

                                     Tuneļu-Kalnurbšanas-Mašīna darbībā.

Kodollielvarām ''bunkuru'' izbūves joma kļuva par vienu no attīstītākām speciālās nozimes industrijas nozarēm. Pazemes celtnes-''bunkurs'' termins ietvēra sevī daudz plašāku nozīmi. Lielvalstu standarts ir kodoltrieciena drošas, enerģētiski autonomas* pazemes pilsētas ar ražošasnas un dzīvošanas platībām.
Kā lielākais iespējamais ''specobjekta'' atrašānās dziļums tiek minēts no 1000 m līdz 1500 m. Pie salīdzinoši ''vienkāršām'' pazemes konstrukcijām tiek pieskaitīti no 400m līdz 600m iedziļinātie kodoltrieciena drošie  komandcentri. Lielvarām vitāli svarīgākos aizsardzības nozīmes ražotnes izvietojot pazemē.
Aizsargātu ''pazemes'' konstrukciju koncepciju plaši praktizēja Skandināvijā. Norvēģīja klints iezī izveidojot vairāk kā 3000 militāras un civilas nozīmes celtņu no kurām 200 ir pazemes HES. Plašākai publikai zināmākās ''bunkuru''sistēmas ir atslepenojusi  Zviedrija. Kā tādas ir japiemin SAAB taktisko-iznīcinātāju ražotne un jūras spēku bāze Musko ! Pasargātām pazemes celtnēm ir liela loma valsts drošībā, tām pildot netikai slēptuves valsts vadībai  un militāriem resusiem ,bet arī  civilās aizsardzības funkcijas.
Aukstā kara gados un tagad Norvēģijas aizsardzības koncepcijas stūrakmeni veido pazemes celtnes. Esot NATO loceklei Norvēģijas politiskā vadlīnija noteica ka ārvalstu kārēvji nedrīkst atrasties valsts teritorijā līdz X-krīzes stundai.Tādejādi noliedzot ārvalstu bāzu izvietošanu valsts teritorijā. Savu nostādni pamatojot ar labām kaimiņatiecībām* ! Politiskai vadlīnijai sarežģot militāro jautājuma sadaļu- NATO atbalsta spēku ierašanās laiku. Norvēģu risinājums ietvēra sekojošo :  NATO atbalstspēkiem nepieciešamā bruņojuma , munīcijas un citu materjālo rezervju uzglabāšana notiek kodoltrieciena došos, kalna iežos izbūvētos bunkuros. Bunkuru izbūvi un apsaimniekošanu veicot uzņēmej valstij. Norvēģijas risinājums ļāva atbalstspēku ierašanās laiku samazināt līdz 24h.

 Tunnel boring machine (TBM)-Tuneļu-Kaln(urbšanas)- Mašīna.
kaimiņatiecības* -vienīgā NATO valsts kura tieši robežojās ar PSRS/Krieviju.