Sekotāji

svētdiena, 2015. gada 4. oktobris

Igaunijas,Latvijas,Lietuvas un Polijas BS attīstības-II.


Latvija, militāri tehnisko attīstību var raksturot kā impulsīvu un fragmentāru bez satbilas vadlīnijas. Impiulsīvu nepārdomātu iepirkumu piemēri ir saistāmi kā ar flotes platformām tā armijas ekipējumu un bruņojumu. Iztrūkstot precīzam apdraudējuma definējumam izdalītās finanses tiek fragmentētas sīkiem otršķirīgiem mērķiem.Ilgstošā laikaposmā mazefektīvs resursu izlietojums attainojas aizsardzības kapacitātē. Skarot netikai tehnisko elemetu trūkumu, bet arī personālsastāva resursa apjomu. Par Latvijas sauzemes spēkiem lielāko veiksmīgo pirkumu ir uzskatāms 123 britu CRV-T* bruņtehnikas iepirkums. No šī skaita tikai 70-80 bruņtehnikas vienības* ir līnijas kaujas uzdevumiem paredzētas. Vieglais bruņtehnikas elements ir maksimāli piemērots Latvijas finansu iespējām un apvidum. Iegāde ļauj veidot ilgi gaidīto bruņtehnikas aizmetni vieglai mehanizētai brigādei. Pilnīgai brigādes* nokomplektēšanai nepieciešams veikt atkārtotu CRV-T saimes KIM* un BTR iegādi.

                                                     
Turklāt, brigādes izveidei ir nepieciešami arī citu elementu: sakaru vadības un tehniskās izlūkošanas sistēmu, apgādes, artilērijas, prettanku ,zenītieroču iepirkumi. Neskatoties uz milzīgiem trūkumiem nebūtu pareizi neredzēt atseviškas pozitīvas tendences. Apsveicami ir armijas centieni veidot karēvju ''zelta fondu'' ,organizātoriskie pasākumi  artilērijas un aviācijas uguns koriģētāju apmācības sistēmas izveidē. Tas ir viens no tehnaloģiski sarežģītākiem un vērtīgākiem ''cilvēks-sistēma'' integrācijas elementiem. Izveidotā starpvalstu trenažieru sistēma MZRS RBS-70 operātoriem. Ir pamanāms ka Latvijas armijas attīstības programās nostabilizējusies deformācija. Tās celoni autors izskaidro a dominējošu interešu lobiju ,bet ne objektīvu militāro nepieciešamību. Aizsardzības attīstības 10 gadei no 2012 līdz 2024 gada paredzot 380 milj Eiru investīcijas no kuriem 158 miljonu eiru ,38% paredzēti radaru un PGA sistēmu iegādes programai*. Redzam ka līdzekļu rezervēšana mobilo radaru iegādei ''nogemdē'' citas vitāli svarīgas armijas attīstības programas. Autors,atsaucoties uz vietnē Sargs.lv publicēto. Interesantas atziņas kuras norāda uz turpmāko aizsardzības spēju attīstību un resursu apguvi. Petēji kaimiņu Igaunijas un Lietuvas OMD plānos paredzot tālāku algotās armijas institūta attīstīšanu ! Nospraužot par mērķi apgūt ar finansu realitāti grūti saistāmu 6000 algotu karēvju armiju.  Interesanti ir plāni atjaunot līdz 8000 ZS ierindas, domājams kaujas gatavu ZS ! Tātad , ja līdzšinējā Latvijas armijas finanses neļāva panākt 1-2 bataljonu(550) kaujas gatavību, tad naudas pieplūduma gadijumā tas tiks panāksts ! Vienīgi japiebilst ka kaujas izcīna atbilstoši bruņoti un skaitā pietiekamas armijas. Kaimiņi, skaitlisko problēmu ir atrisinājuši, finansu ekonomiju novirzot ekipējumam un bruņojuma iegādei. Interesanti ka kārtējās koncepcijas izstrādātāji nau centušies vētīt pastāvošā stāvokļa celoņus. Tie nevaic bīstamus kaimiņvalstu IKP- %  un reālskaitļu proparcijas ar panākto rezultātu. Neuzdod jautājumus ,kadi iemesli ? Cik noprotams  kārtējā Koncepcija arī atbild KUR tiks izlietots Latvijas Bs 2018-2019 gadā atvēlētais 2% IKP budžets, Impērijām aktuālo 8% un 50% -missionāru kapacitātāšu attīstībai !
 
CRV-T* Combat Reconnaissance Vehicle-Tracked/ Kaujas Izlūkošanas Mašīna -Kāpurķēžu.
70-80 bruņtehnikas vienības*- KIM Fv105+BTR Fv103 pārejie atbalsta nodrošinājuma,rezerves ,iespēja nokomplektēt 2 skautu bataljonus.
brigādes*- liesinātā apjoma izpratnē : 2400-2800 karēvji.(4-5 bataljoni+)
KIM*-Kaujas Izlūkošanas Mašīna.
BTR-BruņTRansportieris.
radaru un PGA sistēmu iegādes programa*- nesamērīga kā tēriņu lietderību vētīšu atsevišķi.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana