Autors rakststā apskatot Armiju saitīto un Latvijā politikā izplatīto mitaloģiju, Pirmais,apzināt biežāk izmantotos mitoloģijas apgalvojumus. Dominējošie ir :1-lētāk- algotas profesijas karēvis iepretim OMD sistēmai, 2.-tehnikas augusī sarežģītība ir šķērslis-OMD karēju apmācībai un tehnikas eksploatācijai. 3.-Armija, algoto karēvju- rezervistu sitēma iepretim brīvprātīgo militāro formējumiem. Apskatot 1.punktu -Baltijas jūras krastos tādas valstis kā Somija, Igaunija un Lietuvā funkcionē-OMD -obligātais,militārais valsts dienasts.Cik izmaksā OMD- sistēmas uzturēšana ? Vai tā ir dārgāka un miltāri mazefektīva par algotā karēvja institūtu ? Dominējošo OMD pretineiku pulka galvenais akcentējamais arguments ir apmācīto karēvju niecīgais dienasta laiks. OMD sistēma nepārtraukti apmāca jaunus karēvjus bez pietiekamas turpmākās prakses. Minētais arguments ir paties ! Pretstatot īsā 6 mēnešu vai 1 gada termiņā šāds apgalvojums ir pareizs. Apskatot problēmu finansiāli, īstermiņā valsts zaudē personāla sagatavošanā, uzturēšanā, nodrošinājumā ,sistēmas izveidē un funkcionēšanā ieguldītos līdzekļus. Pretstatam, raugoties ilgtermiņā valsts iegūst militārās zinībās apmācītu, mobilizācijai gatavu rezervistu resursu. Apskatot militārās sistēmas funkcionālo efektivitāti no ieguldīto finanšu līdzekļu īstermiņā un ilgtermiņa atdeves skatpunkta. Īstermiņā ,valsts var ar mazāku finansu patēriņu iegūt ierobežota skaita, apmācītu un pieredzējušu karēvju. Apmācīto karēvju-Rezervistu sitēmas uzturēšana un funkcionēšana ir saitīta ar noteiktu finansu apjomu. Piemēram,Lielbritānijā algoto karēvju Rezervitu korpusa uzturēšana un parvalde ir ciešā atsaitē ar aktīvo Armiju.Rezervistu sitēma paredz valsts apmaksātu armijas profesijas kvalifikācijas uzturēšanau.Tas attiecas piemēram uz tanku un bruņtehnikas ekipāžām, zenītsitēmu operātoriem, aviācijas mehāniķiem ,artilērijas sistēmu, kuģu un zemūdeņu apkalpēm ,speciālas nozīmes karēvjiem un citām armijas pozīcijām utt.utl. Armijai plaši praktizējot mazaktīvo armijas daļu resursu eksploatāciju ar jaukatu regulērās ierindas-rezervistu personālsatāva palīdzību. Rezervistiem veicot resursa avota atjaunošanas funkcijas. Vitāla apdraudējuma gadijumā pat šādas kompaktas rezervistu sistēmas nespēj nodrošināt armiju ar nepieciešamo resursu un ir javeic vispārēja mobilizācija. Ņemot vērā valsts izmēru un pieejamo resursu apjomu katrai ir atšķirīgs sāpju slieksnis. Apskatot Latvijas piemērā izmaksas , 0- līmeņa karēvja darbatirgus -2008 gada kalkulācijas izmaksas. 2016 gadā vispārināti pieņemsim ka 0-līmeņa karēvja alga un piemaksas veidotais brutto ir 1150 Eiras/ mēn. ,bet netto 780 Eiras /mēn. 2016 gads, brutto-minimālā alga 370/380 Eiras/mēn. bet dominējošais vidējis brutto attalgojums 550-650 Eiras/mēn.Pretstatot civilā un militārā darba tirgus brutto algas iegūstam 1: 3,1/3,95 minimālās algas, bet vidējās algas gadijumā 1: 2,1/1,76 lielus vilkmes* koificenta pārākumu pār civilā darba tirgus brutto piedāvājumu.**Minētais algas piemērs neiekļauj karēvja funkcionēšanas nodrošinājumu : forma, ēdināšana,labiekārtotas kazarmas ar veļas nodrošinājumu, medicīna, gimenes atbalsts, utt.utl.Tātad ,algotā karēvja vidējās mēneša uzturēšanas izmaksas pieaug ar x 0,7 koificentu = 1950 Eiras/mēn brutto un palielinot militārā vilkmes koificenta pārsvaru par civilo. Janorāda ka līdz ar karēvja izdienu pieaug tā attalgojums un paralēli karēvja nodiluma radītas izmaksas kuras jasedz Armijai. Karēvja izdienas un izmaksu ciešā atsaite no ekonomiskā un ''darba ražības'' viedokļa ir grūti pamatojama. Algotā karēvja instītūta ievainojamība. Industriāli mazattīstīto, mazvalstu ekonomikas ir vairāk pakļautas straujām tirgus svārstībām. Tātad darba tirgus resursa izmaksu pieauguma un krituma cikliem. Vairumā gadijumu alogotā karēvja institūta valstīs, aizsardzības kapacitāte ir pakļauta diviem apdraudējumiem: politiskās konjunktūras un darba tirgus izmaksu radītām svārstībām. Šodien, Eiropas lielvaru vidū tā ir dominējošā.Piemēram:Lielbritānija,Francija, Itālija kam pievienojas Vācija. Taču šads algotā karēvja institūts tajās nepastāvēja nepārtraukti.Piemēram, aukstā kara radītā vitālā apdraudējuma iespaidā OMD dominēja lielākajā vairumā NATO valstu: Portugāle,Grieķija,Turcija,Vācija,Nīderlande,Dānija,Norvēģija.Tādās neitrālās valstīs kā: Zviedrijas,Somija,Austrija,Šveice un ārpus NATO esošā Francijā. Paralēli ar OMD pastāvot kompaktam algoto karēvju-Francijas ārvalstu leģiona institūtam. Formējot ekspedīcijas spēku kodolu un veicot metrapoles interešu aizsardzību aizjūrā. Kā atsevišķs Eiropas NATO izņēmuma gadijums ir Lielbritānija ,ko pamato valsts svars. Samazinoties vitālā apdraudējuma līmenim Eiropā novērojās atkāpe no OMD institūta. Pretēju lietu stāvokli varam redzēt valstīs kuras atrodas uz vitālā apdrudējuma līnijas. Atkāpei ,pēc Zbigņeva Bzežinska definējuma : civilizāciju-seismiskās lūzumlīniju robeža, tās ģenerēta nestabilitātes un apdraudējuma klātbūtne. Vērojama apbrīnojama sakarība, katrā no šai kategorijai piederīgām valstīm pastāv OMD ! Piemēram: Izrēla, Grieķija, Norvēģija (jaukta veida), Somija, Igaunija .Latvija ( nekompetences radīta kļūda), Lietuva (veikts kļūdu labojums), Armēnija ,Ukraina (teorijas apliecinājums).
vilkmes*-autora apzīmējums, personas ieinteresētības, pie-vilkšanas koificents.
Brutto piedāvājumu**- autors, minētie ciparu piemēri kalpo kā ilustrācija, ietver pielaidi. Brutto ar nodokļiem -Netto pēc nodokļiem.
Vitālais apdraudējums* -būt vai nebūt, pastāvēt vai ne..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru