N2. Triecienaviācija, sugas atdzimšana.

Noslēdzoties karadarbībai Eiropā vairumā vadošo aviācijas lielvalstu specializētas triecienaviācijas jautājums šķita atrisināts. Jaunās tehniskās iespējas ko sniedza reaktīvo dzinēju ātrums apvienojumā ar raķetēm ,radiolokātoriem un kodolieročiem solija atrisināt vairums karalauka praktisko jautājumu. Taču pagājušā gadsimta 60 gados praktiskie jautājumi arvien uzstājīgāk atgādināja par savu esamību militāriem teorētiķiem. Praktiskā puse, lidaparātiem veicot armijas atbalsta uzdevumus, ātrums kļūst par galveno šķērsli ! Jauno prasību diktātā radītie lidaparāti  ir optimizēti laukuma mērķu satriekšanai, kodolieroču nogādei ! Praktisko, kaujaslauka punktveida problēmu risināšanu atstājot armijas un artilērijas ziņā. Laukuma mērķu satriekšanas principi izvirza procesam rindu ierobežojošo drošibas noteikumu. Pamazām militāriem teorētiķiem kļūst skaidrs ka ''perspektīvās'' sadursmes vidē ''drošības noteikumi'' kalpos par sakāvi veicinošu elementu. Ieroču pielietošanas ''drošības noteikumiem'' kļūstot par pretinieka taktisko panākamu tiešu veicinātāju. Jautājumu nojauna aktualizējot p.gs.70 g.vidū ,cēlonis ir perspektīvā karalauka punktveida problēmu skaits ! Precīzāk ,PSRS bruņtehnikas ''armādu'' lielums ,militārām aprindām saprotot ka taktisko kodolieroču daudzums ir nepietiekams to neitralizācijai. Pretinieka skaitliskais pārākums apvienojumā ar atbilstošu manevrējošo grupu taktiku ,neitralizē kodolieročus. Turklāt, ''drošības noteikumi'' vairumā tuvcīņas gadijumu padarīs to pielietošnu par neiespējamu vai ar pavadošām apjomīgām''blaknēm'' spēkos. Problēma !

                                          Mācoties karot .
            
 Triecienaviācijai nonākot pretrunīgu prasību krustcelēs: lielais 800-1300km/h ātrums un zemā lidojuma taka neļauj precīzi izsķirt mērķobjektu. Ātruma samazinājums nelebvēlīgi ietekmē borta artilērijas ieroča pielietojuma rezultātu un veido labvēlīgus priekšnoteikumus pretinieka zenītartilērijai. Praktisko eksperimentu ietvaros secinot ka optimālais ātrums kaujaslauka punktveida uzdevumu risināšanai atrodas no 580 km/h līdz 720km/h apgabalā ! Ātrums kurš raksturīgs P1 reaktīvai aviācijai ! Uzdevumu veiksmīgai risināšanani nepieciešamais nelielais ātrums paildzina lidaparāta eksponēšanu pretinieka zenītuguns laukā, izvirzot specifiskas prasības ''jaunajai un perspektīvai'' konstrukcijai. Aizstājot ātrumu ar konstrukcijas dzīvotspēju, spēju apsorbēt pretinieka raidīto zenītartilērijas un zenītraķešu pretuguni. Nelielais ātrums un zemais lidojuma profils rada rindu jaunu airodinamisku problēmu. Izmantojamai triecienaviācijai A-7''Corsar''/''Jaguar'' pielietojot mērķu satriekšanai borta artilēriju izgaismojas nepietiekamā ''korpusa stabilitāte'' tai iespaidojot mērķa satriekšanas precizitāti. Problēma ir iedzimta,  izskaidrojas ar nepietiekamo spārnu noslodzi. Zemos augstumos ātmosfēra ir blīvāka radot lielāku pretestību ,'' ierosinājuma'' turbulenci kuras ''dzēšanai'' lidmašīnas spārnam nepietiek ''atsvara'' kompensātora. Īsumā, rādītāji kuri ir labi iznīcinātājiem vai optimizētam taktiskam -iznīcinātājam nau derīgi specializētiem, ''melnā darba'' darītājiem, ugunsatbalsta-triecienlidmašīnām. Tādejādi nodefinētām problēmām kļūstot par priekšrakstu specializētās aviācijas atdzimšanai, Fēnikss !