Eiropā aviācijas''idejas'' izraisīta anomālija ir novērojama prettanku un NLOS triecienompleksu ''idejas'' attīstības jomā. Pēdejais Eiropas prettanku ieroču projekts saistas ar p.gs.70 gados realizēto PTRK ''Milan--2''. Turpmāk Eiropā prettanku un NLOS-''idejas'' jomā attīstība nau vērojama.
Daudziem lasītājiem rodas loģisks jautājums, kapeic ultramoderna NLOS moduļkompleksu ieroču koncepcija ''Spike''/''Tammuz'' realizējas Izrēlā? Kapeic tas nenotiek Eiropā, tādās aviācijas un bruņojuma lielražotāju valstīs kā Francija,Vācija, Lielbritānija un Zviedrija ? Vai tam par iemeslu būtu Eiropas tehnaloģiskā atpalicība no Izrēlas ? Nevienā no PTRK ''Spike'' uzbūvē izmantotiem tehniskiem elementiem un tehnaloģijām Eiropa neatpaliek ! Tieši pretēji, vairākos no raķešu ''Spike'' uzbūves elementiem tālu apsteidz Izrēlu ! Kadi tad ir iemesli ? Pirmkārt jau minētā ''platforma-ierocis'' ekosistēma. Aviobūves interešu grupai piedāvājot Bs lidaparātā integrētu ''efektīvāku'' ieroci, piemēram daudzfunkciju prettanku triecienraķetes PARS-3 /TIGRAT un VR ''Brimstone''. Katru saistītot ar konkrētu avioplatformu. Raķetes PARS-3LR/TIGRAT ir triecienhelekopteru ''Tiger'' galvenais prettanku ierocis, bet VR ''Brimstone'' pārstāv EF-2000''Taifun'' platformu. Abas raķetes ir avioplatformu ekosistēmas produkts. Praksē to izmantošanai no sauzemes platformām pastāv tehniska rakstura šķēršļi. Koncepcijas ''izšāvu-aizmirsu'' ietverošā PARS-3/TIRGAT netbilst mūsdienu kaujaslauka prasībām. Trajektorijas koreksijas režīma trūkums un raķetes ātrums takā noliedz tās izvēršanu uz sauzemes nesējiem. Helikopterī izvietotas PARS-3 raķetes raidijuma distance aprobežojas ar 5km līdz 7km. Pārnesot raķeti uz sauzemes nesēju sniedzamība sarūk un sarežģās atklāšanas-satriekšanas ķēde. Tehniski, raķetes PARS-3 raidijums ir iespējams tikai novērojot mērķi taisnās redzamības robežā, pirms raidijuma ''slēdzot'' novades sistēmu.Tehniskās nepilnības cēloņi saistas ar NLOS (Non-Line-Off-Sight) ''idejas'' mērķtiecīgu ignorēšanu. Iemesli , atkrīt nepieciešamība pēc komplicēta un dārga izstrādājuma, triecienhelikoptera ''Tiger''! Tas nozīmē ka jebkurš transporthelikopteris kuru aprīko ar NLOS raķetēm ,iegūst ''garo roku''. Tātad, NLOS apdraud avioindustrijas intereses ! Jaunā ,NLOS kaluma ieroči ir vienlīdz labi izvietojami uz sauzemes, jūras platformām kā arī vispārējas nozīmes helikopteriem. Kā piemērs var kalpot Rumānijas Bs vispārējas nozīmes helikopteru ''Puma'' aprīkošana ar šādām raķetēm. Otrs Eiropas ieročražotāju neveiksmes produkts ir FOG-M (Fiber-Optical-Guided-Missile) triecienkompleks ''Polyphem''. Sistēmas sniedzamība atrodas 60 km atstatus,raķetei maksimālo distanci sasniedz 6 minūtēs ! 2003 gadā anulētā trieciensistēma ''Polyphem'' apvieno vairākas funkcijas vienkopus, ''atklāt, novērot un satriekt'' ļauj definēt to kā reāllaika izlūkošanas-triecienkompleksu. Atbilde kapeic NLOS saimei piederīgs ierocis neguva tālākvirzību Eirpas Armijas arsenālos ir meklējami NATO dominējošā aviācijas ''idejā''. Ir velkamas vēsturiskas paralēles ar zemūdeņu ''ideju'', progresīvās domas asni zeļ valstīs kurā iztrūkst dominances''ēna''. Izrēla un Serbija apliecina praksē šo vēsturisko likumsakarību, NLOS- ''ideja'' attīstas valstīs kurai nau attīstīta avioindustrija ! Serbija, projekta ALAS/Lorana ietvaros attīsta no 25km līdz 60km sniedzamības NLOS ideju. 2013 gada februārī noslēdzot pirmo eksporta darijumu ar AAE ! Piemēram, Izrēlas Spike-NLOS/Tammuz sniedzamība ir līdz 25 km ! Raķetes startam izmantojot sauzemes ,jūras un gaisa platformas-helikopterus.
Izrēlas Bs 2006 gada ''kaujas bilde''.
Izrēlai turpinot attīstīt NLOS ideju triecienraķešu ''Jumper'' līnijā. Ilustrācijai, pretstatā ASV NLOS demonstrē mazspēju anulējot EFOG-M un PAM/LAM programas. Cēloņi nau saitīti ar tehnisko nepilnību, bet avioidustrijas valstīm raksturīgais aviācijas interešu apdraudējums! NLOS triecienkompleksa PAM/LAM raķešu sniedzamība atrodas no 40km līdz 125km distancē ! Tātad šāds kompleks pilnvērtīgi spēj aizstāt triecienhelikopterus un daļā gadijumu arī aviāciju. Kompleksu ugunspēja apdraud arī citu ierošu noieietu. Karalaukā šāda veida ieroči atbruņo pretinieka armiju no piesedzošā pretgaisa aizsardzības lauka. Iemesls, raidāmo raķešu lidojuma takas nelielais no 50m līdz 500m augstums apvienojumā ar nelielu EAV rada pārsteiguma efektu ! Sniedzot unikālu pretinieka armijas līmeņa PGA atbruņošas iespēju ar minimālu patērējamo resursu apjomu. Redzam ka šādi kompakti triecienkompleksi ir spējīgi principiāli mainīt cīņas gaitu. Kaujaslaukā ļaujot iztikt bez iegādē un eksploatācijā dārgu aviokompleksu klātbūtnes. Nepārspīlējot , ļaujot atbrīvot aviācijas resursu citiem uzdevumiem. Aviācijai atvēlēto uzdevumu listes minimizēšana ierosina pārmaiņas platformu skaitā ,bet būtiskākais tiek sašaurināta aviācijas'' idejas'' argumentējošā bāze. Tapeic progresīvas ''idejas'' tiek uztvertas kā tiešs drauds avioindustrijas interesēm. Loģiski ka to tālākvirzība notiek valstīs kurās nepastāv attīstīta avioindustrija, bet ikdienā dominē militārā racionālisma ideja. Otrs ekosistēmas piemērs, raķete ''Brimstone''.
Lībija, operācija ''Odissey Dawn'' taktiskie -iznīcinātāji EF-2000'' Taifun'' demonstrē jauna ieroča iespējas. Raķetes taktiskie raksturlielumi raidijuma distance, primārā mērķatklāšana apvidū un novadi uz to ir cieši saistīti ar platformas radiolokātoru.
Virsmas starta gadijumā raidijuma gadijumā ierocis zaudē vairums savu iespēju ,distance sarūk līdz 6-7km. Lielākā problēma ir kaujaslauka mērķnorāde ''atrast un satriekt''. Virszemes starta gadijumā ''Brimstone'' raidijuma mērķrealizācijas varbūtība stipri sarūk. Iemesls ir pašnovades režīmam nepieciešamā inicātor- mērķnorāde. Pašnovade darbojas mm-diapozonā, bruņmērķa gadijumā pašnovadi uzsākot aptuveni 4 km no mērķa ,bet netradicionāla mērķa satriekšanai izmantojot dublēto kanālu, lāzerkorekciju. Tātad raķetes ''Brimstone'' raksturlielumi ir realizējami tikai komplektā ar avioplatformu ''Tornado'' GR4, ''Taifun'' vai AH-64D ''Longbow''.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru