Zemūdenes kā ierocis līdz 1.p.k. neuzskatija par nopietnu ieroci. Lielvalstis uz šādu nirēj kuģi skatijās augstprātīgi. Zināmā mērā tas bija pamatoti ! Nirēj kuģu bruņojums un energoiekārtas kalpoja par galveno skepses pamatu. Valsts kura aktīvi izmantoja nirēj-kuģus 1.p.k. karadarbībā bija Vācija ar sekojošām praktiskām atziņām turpmākai ieroča uzlabošanai. Par vācu kuģubūvētāju pirmo pienesumu konstrucijas uzlabošanā kalpo dīzeļdzinēji, uzlabojot nirēj-kuģa virsūdens gaitas un autonomijas rādītājus. Kapeic nirēj- kuģi ? Pamatā pamatojot to ar virsūdens /zemūdens laika attiecību. Galvenais rādītājs ir zemūdens gaitas tālums. Izmantojamo akumulātoru energotilpumam ļaujot sasniegt nieka 65-80j.j.( līdz 120km) robežu.
Zemūdenēm saglabājot virsūdens gaitu kā galveno izvēršanās /savēršanās veidu, secīgi atvieglojot pretiniekam atklāšanas un satriekšanas procesu.Šāda situācija saglabājās līdz p.gs. 90 gadu vidum.
Sākoties II.p.k. šī nāvējošā trūkuma daļējai novēršanai vācu konstruktori steidzami adaptē holandieša J.J. Wichers izstrādāto iekārtu snuiver (sniffer). dīzeļu darbībai zem-ūdens*-šnorkeli. Kā sekas, zemūdenes samazina savu virsūdens RLS signatūru vairāk kā 1000x, padarot atklāšanas procesu par visai gūtu nodarbi. Gaitai zem ,,pludiņa,, kļūst par galveno zemūdeņu kaujas izvēršanās /savēršanās veidu. Turklāt rodas iespēja vienlaicīgi uzlādēt akumulātor baterejas turpmāki zemūdenes darbībai.
U-boot ar šnorkeli.
Pēckara posmā, šnorkeļa- tehnaloģija kļūst par mūsdienu dīzeļenerģētisko zemūdeņu standarta aprīkojumu. Vairumam mūsdienu dīzeļ-zemūdeņu autonomais zemūdens darbības tālums aprobežojas ar 280 j.j.līdz 420 j.j.-800km un līdz vienai nedēļai autonoma zemūdens peldējuma, praksē aprobežojoties ar 2/3 norādītā laika. Šnorkeļa tehnoloģijas plusi ir, iespēja slēpti izvirzīties kaujas rajonā izmantojot galvenos dīzeļdzinējus, tātad salīdzinoši ātri 12-14 mezgli saglabājot batareju enerģiju patrulēšanai kaujas rajonā. Izmantojot šnorkeli -batareju perjodiskai uzlādei esot izvērstai kaujas pozīcijās. Militāriem analītiķiem uzsverot ka: neskatoties uz minētiem plusiem pretiniekam koncentrējot pietiekamus PZA spēkus zemūdenes izdzīvošana ir apšaubāma. Galvenais iemesls , nelielais zemūdens darbības rādius ,liekot perjodiski izmantot šnorkeļa pievirsmas režīmu. Kā mīnusi uzskaitāms 2-4 Mezglu zemūdens patrulēšanas ātrums neļaujot atrauties vai izvairīties no PZA spēkiem, atsevišķos okeāna vai slēgto jūru akvatorijās sastopot spēcīgas zemūdens pretstraumes ierobežo kaujas autonomiju utt. Šādu secinājumu iespaidā galvenās lielvalstis uzsvaru zemūdens flošu attīstībā novirzija uz kodolenerģētisko zemūdeņu izbūvi. Dīzeļ zemūdeņu būvi uzturot politiski vai ekonomisku apsvērumu motivētām valstīm tādām kā: Vācija, Zviedrija, Francija, Nīderlande,Dānija, Itālija, PSRS.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru