120mm unversālās artilērijas sistēmas-I.

Taktiskā līmeņa artilērijas bruņojuma filozofijā uzsvars tiek likts uz duālu funkciju haubices-mīnmetēja artilērijas sistēmām. Risinājumam sniedzot rindu priekšrocību. Unversālās sistēmas apvieno taisnā tēmējuma uguni 2000m un mīnmetējiem raksturīgo 7-8km dstancēs. Taisnā tēmējuma, ļaujot vienībām iztikt bez ,, palīgartilērijas''.  Dažādo uzdevumu veikšanai izmantojot divējādu munīciju. Tiešā tēmējuma uzdevumiem, sistēmas balistikai pielāgotus lādiņus, bet uzkārtās traektorijas ugunij, parasto 120 mm  mīnmetēju munīciju.
 Pagājušā gs.70 gados militāri teorētisko domu saistija ideja izveidot unversālu mērķuzdevumos artilērijas sistēmu. Idejas kodols, haubices-mīnmetēja funkciju apvienojoša sistēma. Pirmais iemesls, racionalizēt armijas organizātorisko uzbūvi, padarot to kompaktāku, mobilāku un ekonomiskāku. Vienlaicīgi jauniem armijas formējumiem, saglabājot vai paaugstinot savu ugunsefektivitāti. Ieguvumi kuri saistas ar taktisko pusi ir sekojoši. Armijas formējumiem iegūstot iespēju elastīgāk reaģēt uz,,tipveida,, problēm situācijām karalaukā. Tās atrisināšanai patērējot mazāk laika un tehnisko resursu.
Otrais, automatizācijas rezultātā radītā apaugstinātā ugunsizstrāde, mobilitāte un izdzīvošana.
Zaudējumi, unversālo sistēmu izsvītrojot no tehniski vienkāršo, vieglo, mobilo, lēto mīnmetēju un haubiču saraksta.



Krievijā sākot no 1981.gada pieņem bruņojumā 120 mm unversālo mobilo artilērijas kompleksu 2S9 Nona-S  kurai 1988. gadā seko 2S23 Nona-SVK, attiecīgi gaisa desanata un armijas variantā. Sistēma 2S9 Nona -S ņem dalību Afganistānas un Čečenijas konfliktā. Tajos parādot sevi no labākās puses. Sistēmu 2S9 Nona-S noslodze Čečenijas konflikta laikā bieži sasniedza stobra maksimālā resursa robežu, 6000 raidijumus. Mobilitāte ļāva operetīvi reaģēt uz uguns atbalsta pieprasijumiem kalnainajā apvidū. Bieži paliekot par vienīgi iespējamo uguns atbalsta devēju adresātam !! Raksturīgi ka progresīvā unversālās artilērijas,, ideja''Nona -S izskatā  iemiesojas gaisa desanta spēkos. Tas ir, spēki kuru pamat taktika ir uzbrukums, autonoms reids pretinieka aizmugurē. Apstākļos kad vienībai ir svarīgi  ātri un efektīvi satriekt pretestības punktus ar tās rīcībā esošo tehniku. Uzbrukuma taktikā iesaistītām vienībām jareiķinas ar iespējamo aviācijas un artilērijas atbalsta iztrūkumu. Tādejādi unversālās 120mm artilērijas ideja bija piemērotākā desantspēku ,, autonomijas'' pamatprincipam .
 Agrīnam 2S9 Nona-S variantam piemīt daudz trūkumu kuri saistas ar uguns izstrādi ,uguns vadību utt.
Jaņem vērā ,,principa'' inovācija un ātrums ar kādu tas tika iemiesots PSRS bruņotajos spēkos. Neskatoties uz tiem, sistēma veiksmīgi apliecināja galveno, idejas dzīvotspēju ! Iespējas raksturo izmantojamā muncīja.
Nemazsvarīgs fakts, Nona /Vena  saimes munīcijas liste akceptē jebkura ražotāja 120mm mīnmetēja munīciju.
 

                                          Pirmā, unversālā 2S9 Nona-S.

Eksportam uz šasijas BMP-3 bāzes izstrādājot 2S31 Vena. Tās mērķauditorija, valstis kuras eksplotē minēto BMP-3. Turpmākai sistēmas  evalūcijai  ietverot lādēšanas pusautomātu, automatizētu datu izstrādi un integrētība informatīvajā matricē. Kā sevišķā atšķirības pazīme no priekšgājējiem ir pagarinātais stobrs. Ieguvumi saistas ar haubices režma uguns sniedzamību un taisnā tēmējuma, precīzās distances pieaugumu. Unversālās artilērijas  haubices-mīnmetēju idejas realizācija ļāva PSRS/Krievijai būt par artilērijas novirziena līderiem turpmāko 10 -15 gadu garumā. Sekojošās valstis kuras attīstija šo unversālās artilērijas novirzienu,  Somija un Lielbritānija.