Bruņtehnikas pasīvā un aktīvā aizsardzība-II.

Bruņas tālākā mehāniskā audzēšana nokļuva pretrunā ar mobilitāti. Jaunie prettanku ieroči ,tādi kā PTRK   FMG 148 Javelin, RBS-56 Bill2, Spike tanka izdzīvošanu kaujaslaukā padarija problemātisku. Jaunajos PTRK realizētie satriekšanas algoritmi saistijās ar tanka mazāk aizsargāto ''jumta'' plaknes virsmu. Tādejādi par tālāko bruņtehnikas aizsardzības līmeņa audzētāju kļuva aktīvās aizsardzības kompleksi*.  To galvenie uzdevumi ir : iznīcināt pielidojušās prettanku granātas un raķetes.
Kompleksiem daloties paaudzēs , tehniskā robežškirtne nosaka spējas :
1P/ AAK- spējās ir pārtvert raķetes un granātas  60-700 m/s.
2P/AAK-raķetes ,granātas un tanku zemkalibra , prettanku triecienlādiņus-šautras -1300m/s(2000m).
Kā pirmā valsts kura nodarbojās ar šādām izstrādnēm un uzsāka to ražošanu ir jamin PSRS/Krievija.
Izskaidrojams ar PSRS/Krievijā dominējošo vidējā svara tankubūves filozofiju. PSRS/Krievijas tankiem  noteiktais ierobežojošais svars atrodas 46/48t robežās. Tādejādi svara ierobežojumi spiež konstruktorus meklēt perspektīvākus, optimālākus, vieglākus risinājumus aizsardzības jomā. Kā pirmā, jamin agrīnā PSRS izstrādne AAK''Drozd''. Pamatmērķis, audzēt aizsardzības ''uzlaušanā'' iesaistītās bruņtehnikas izdzīvošanu. Iegūtais 70 % izdzīvošanas koificents,'' cilvēces pēdejā kara'' laikmatam nešķita aktuāls. Vienlaikus ''Drozd'' klūstot par pasaulē pirmo bruņojumā pieņemto AAK.

                                           AAK "Drozd"           
Tālāk ''Drozd''  risinājumam negūstot plašu izplatijumu armijā. Iemesli : patērejāmie resursi,  uzbūves un eksploatācijas sarežģītība,  armijā dominējošais kodol prizmas skatijums uz taktiskā līmeņa problēmām.
Kompleksa ,,Drozd'' trūkums, darbība pārklāj 70-90* tanka frontes pusi. Kalpojot par ''specializētu'' taktisko spēka reizinātāju. Nākamā ir AAK ''Arena'' pirmā masveida ražošanā un eksploatācijā pieņemtā sistēma. Sistēma ir pielāgota tradicionālai uzbrukuma -aizsardzības  karadarbības taktikai, vērtējama kā 1P sistēma. Pirmā aktīvās aizsardzības sistēma kura eksplotējas ārvalststīs.
Tehniskais mīnusi :
a)-vienotais apskates radara antenu izvietojums tornī. Visas olas vienā grozā !
b)-satriekšanas lādiņi, moduļi ir salīdzinoši smagi, un optimizēti tanku aizsardzībai.
Problemētiski integrēt vieglākā kaujas tehnikā.
Aprīkojot ar "Arena" kompleksiem AAE piegādājamās KKM BMP-3E, to kaujas masa pieauga no 2,8 līdz 3,2 t ! Tas saistīts ar nepieciešamību uzstādīt papildus bruņu aplikāciju, kompleksa ''Arena'' izvēršanai.
Kompleksam,, Arena'' saglabā rindu trūkumu kuri saistas ar radiolokācijas kompleksa izvietojumu , svaru , aizņemamo virsmas laukumu un specializāciju, tradicionālās plaknes apdraudējuma neitralizācijā.
Tādejādi atstājot vietu turpmākai aktīvo aizsardzības sistēmu pilnīgošanai.