Latvijas JS šodiena -I.

Latvijai no trijām Baltijas valstīm  ir otrā garākā jūras robeža, krasta līnjai aizņemot 500 km. Valstij ieņemot pārliecinošu pirmo vietu Baltijas reģionā ostu skaitā un kravu kopējā apgrozijumā.Latvijas jūras līnija ļauj sevi definēt kā jūras ''lielvalsti''. Jūras ceļiem dodot ievērojamu pienesumu valsts ekonomikai .
 Latvijas jūraslietās vēsturiski izveidojusies ārvalstīm domātu tranzītkravu dominante. Nozarei apkalpojot Krievijas un Baltkrievijas eksporta-importa kravu plūsmu. Iztrūkstot Latvijas izcelsmes eksporta preču plūsmas ģenerātoriem, pastāvošā situācija turpinās saglabāties. Tai  atspoguļojoties valsts politisko aprindu izpratnē par jūras vietu un lomu valsts ārpolitikā. Noformulējot valsts jūras intereses ar 12,5 jūras jūdžu skatijumu. Precīzāk, aprobežojoties ar optiskā horizonta līniju. Definējot kā jūrā iebridušas personas skats '' uz krastu'' pretēji vispārpieņemtai perspektīvai ''uz jūru''. Šāda izpratne turpmāk ģenerē organizātoriskās problēmas'' iekšējo'' ūdeņu pārvaldē.Procesam radot Krasta apsardzes dienasta un JS pienākumu savstarpējo pārklāšanos. Turpmāk veidojot augsni mazefektīvai resursu pārvaldei kura attainojas platformu izbūvē. 
 

                          Latvijas JS - Štāba un atbalsta platforma A-53 ''VIRSAITIS''

Pirmkārt, formulējumam ļaujot Latvijai realizēt jaunatīstības valstīm raksturīgu '' nejūras'' politiku. 
 Pārņemot donorvalstu ekonomiski un militāri novecojušu koncepciju*nesējus. Neizvērtējot ''uzvalciņa ''piemērotību Latvijas augumam. Ilustācijas piemēram :  piekrastes ūdeņi ir pateicīgi izveidotai '' piekrastes koncepcijai '' ar 2p.k. mantojumu, ātri un viegli seglojamiem ''jūraszirdziņiem''- jūras mīnām. Ļaujot atvēlēlēt 40 miljoni LVL**( 58 miljoni.Eiru )- 5 ''Alkmaar/Tripartite'' klases specializēto mīnutraleru-meklētāju  iegādei ! Latvijas Admirāļiem neapgrūtinot sevi ar iegādājamās flotes eksploatācijas koncepciju un izmaksu apreiķiniem.
Tāpat ir zināms, ka Jūras spēki ar savu patreizējo struktūru un skaitlisko sastāvu faktiski nemaz nespēj nodrošināt to, ka visi pieci mīnu meklētāji vienlaikus varētu doties pildīt savus uzdevumus. Nemaz nerunājot, ka Jūras spēku rīcība ir krietns skaits citu kuģu, kam jāpilda pavisam atšķirīgi uzdevumi. Tātad, nekādas komandu rotācijas te nav pieļaujamas. Ja tas notiek, tad par kuģu tehnisko stāvokli brīnīties gan nenāktos.
 NATO kā vispārpieņemts standarts ir dalīt kuģa jūrā un ostā pavadītās dienas. Kuģim atrodoties ostā gadu vai ilgāk  jau definējas kā ''balasts'' finansēs un ierosina tā pārdošanu ! Faktam norādot ka platforma tehniski neatbilst valsts finansu stāvoklim un esošai militārai ''vīzijai''. Sekojošā 6 bales stprā viļņošanās pasaules un Latvijas ekonomikā padarija skatijumu piezemētāku. Protams, apskaidrībai nākot novēloti un  mācībstundas samaksai paliekot nemainīgai. Svarīgi ka izpaliek Latvijas-Nīderlandes darijuma ekonomiski-militāro aspektu lietderības izvērtējums, tam klusi nogrimstot jūras dzelmē.
 Piekrastes kabotāžas koncepcija rada nākamo 39,2 miljonu LVL ( 57 milj. Eiru ) vērtu 5 „SWATH” (Small Water Area Twin Hull) liellaivu ''superprojektu''. Aizsardzības Ministrijai norādot ka''vīzijā'' KAD* pakļautības lielaivām ir divējāda nozīme , civilā un militārā. Saistībā ar jauno SWATH liellaivu civilo mērķņozīmes uzdevumu listi jautājumu nau, bet pretēji ir ar militāro. Izbūvē esošo liellaivu ģeometriskie, enerģētiskās iekārtas, autonomijas kompleksie rādītāji optimizēti piekrastei, noliedzot aizjūras misijas. Par teorētiski vienīgi iespējamo Swath liellaivu militāro mērķuzdevumu kļūst teritoriālo ūdeņu pretmīnu nodrošināšana. Definēto uzdevumu veikšanai ir nepieciešams iegādāties konteinerizētās pretmīnu meklēšanas un iznīcināšanas sistēmas. Automātiski radot nākamo jautājumu, saistībā ar JS pretmīnu kuģu flotiles kuģiem.
Veicamo izbūves darbu  mērķnozīme atjaunināt un standartizēt KA flotes platformas. Paliekot neskaidram jautājumam par kopējo KAD divējādās nozīmes un JS platformu  skaitlisko sastāvu. Jauno Swath liellaivu unversāluma maksa ir ātruma un manevra zaudēšana ,tehniskā īpašība kura japiemīt KA laivām. 2011gadā : Latvijas JS kuģu skaitliskais sastāvs ietver 14-16 kuģus/liellaivas ar 400-550 lielu personālsatāvu.** Kuģiem skaitliski iedaloties 9 patruļ-liellaivās , 1 atbalsta kuģī un 4 mīnumeklētāji-traleri kā arī  2 palīgkuģi. Mazā piemērā uzskatāmi demonstrējot ka Flotes'' navigācijas karte'' ir biezā miglā slēpta.Jautājums ir cik efektīvi AM  pārvalda  tās rīcībā esošos finansu un cilvēkresursus ? Vai LATVIJAS  JS ir iespējams ģenerēt lielāku diplomātisko,ekonomisko un militāro atdevi ? Vai Latvija pilnībā izmanto savu ''de jure'' jūras lielvalsts statusu ? Vai tieša ''jūras diplomātija'' ģenerētu pienesumu valsts ekonomikai ?

 JS*-Jūras Spēki   
KAD*-Krasta Apsardzes Dienasts.
KA*-Krasta Apsardze
400-550 lielu ierindas personālsatāvu.** -teorētiskais pieņēmums, Latvijā vispārpieņemtā ''necaurskatāmā'' prakse.   Latvijas AM JS 2007 gada dati-550 karēvji.
Laba informatīvā prakse ļautu attainot AM ''www'' lapā viegli pārskatāmu statistiku. Kalpojot par svarīgu Informācijas Pirmavotu.