LATVIJAS JS šodiena-II.

Iztrūkstot skaidrai izpratnei par jūras vietu un lomu valsts  militārajā koncepcijā rada turpmāk problēmas resursu sadalē.Ieskatam Latvijas jūras politikas vēsturē un ''vīziju'' veidojošos aspektos. Pirmās Latvijas valsts laikā salīdzinoši liela vērība tiek pievērsta JS bruņojuma iegādēm. Izprast šīs parādības cēloņus palīdz brīvības kauju apskats. Britu Baltijas flotiles kuģiem kādā no kauju epizodēm uzskatāmi nodemonstrējot flotes kalibra uguns iespējas ! Šim militāram faktam paliekot valsts dibinātāju labā atmiņā. Turpmāk saprotot ka nodefinētā ''varbūtējā'' ienaidnieka flote var praktizēt līdzīgu karadarbības šablonu.
 Jaunās Latvijas valsts kara flotes mērķuzdevumi ir nolieg šādu iespēju pretiniekam un nodrošināties pret jūras ceļu blokādes iespējām. Nenoliedzami, liela loma flotes attīstības ''vīzijas'' izveidē pieder Admirālim Teodoram Spādem. Izsvērti pamatojot taktiku ar realizācijai nepieciešamo nesēju un bruņojuma minimimu.Vīzijā ''kā karot'' uzsvaru liekot uz jūras mīnām, zemūdenēm un jūras aviāciju. Radot valsts ekonomiskām un militārām iespējām sabalansētu  Jūras Kara floti.

                                          Admirālis TEODORS SPĀDE.

Skatot no p.gs.30 gadu apdraudējuma un ieroču tehnaloģijas viedokļa, Latvija veidoja moderni bruņotu un taktiski efektīvu jūras aizsardzības koncepciju ! Atšķirība starp Latvijas pagātni un šodienu ir netikai Teodora Spādes faktora trūkums, vairāk gan  ilgstoši sētā sekluma ''sēkla'' valstslietās.
Fragments no Kārļa Krēsliņa intervijas : ''...dokuments tik un tā tika pieņemts sākotnējā redakcijā, bez jebkādām diskusijām un apspriešanas. Pēc tam jautāju deputātiem un Aizsardzības ministrijas atbildīgajiem pārstāvjiem, kādēļ tik nopietni jautājumi tiek risināti ar tādu vieglprātību un nevērību. Ministrijas ierēdņi atbildēja ļoti lakoniski – kuru tas interesē? ''
Skatoties perspektīvā. Pirmkārt izdalot flotes militāro sadaļu no civilām palīgfunkcijām. Krasta apsardzes pienākumos ietilpstot meklēšana-glābšana,  teritoriālo, ekonomisko un iespējams iekšējo ūdeņu kontrole. Definētās KAD funkcijas ir tradicionālas jūras valstu pienākumu listē. Secīgi, kuģubūvē pastāv standartizēti, eksploatācijā pārbaudīti un finansiāli populāri KAD liellaivu un kuģu projekti.Sarežģītākā šodienas flotes izbūves sadaļa ir militārā. Realizētais tehniskais izpildijums ir ar pagātnē vērstu skatu. Esošā JS attīstības''vīzija'' ir atrauta no kopējās valsts aizsardzības.Vairāk definējama kā politiskās konjunktūras vēlmju fragments. 
Jautājums, cik efektīvi AM pārvalda tās rīcībā esošos finansu un cilvēkresursus?Atbilde,Mazefektīvi ! 2010 gadā JS flotes mīnu un atbalsta kuģu uzturēšanas izdevumiem atvēlot – Ls 905 967 !Valsts ekonomika nespēj nodrošināt izveidotās flotes pilnvērtīgu funkcionēšanu, tātad militāro mērķnozīmi !Šodien JS vērojamā problēma ir ''vakardienā vērstās'' vīzijas rezultāts!
Piešķirtais finansējums nodrošina viena kuģa uzturēšanu kaujas gatavībā visu pretmīnu kuģiem raksturīgo uzdevumu veikšanai, viena kuģa uzturēšanu gatavībā iziešanai jūrā apmācībai, divu kuģu nodošanu remontā vai krasta apmācības fāzē. Vajadzīgi lieli ieguldījumi nākamajos gados iegādāto kuģu ieviešanai un uzturēšanai. Netiek plānota dalība Ātrās reaģēšanas spēkos (SNMCMG1).
2010/2011gadu laikaposmā Latvijas JS kaujas spējīgo floti veido 1 MTM*  un 1 atbalsta-nodrošinājuma kuģis ! Minēto 2 platformu  kopējais personālsastāvs aprobežojas ar aptuveni 70 matrožiem. Balasta personāla satusu atvēlot 230 matrožiem !**
Tendence turpinās,  2011/2012 gadu laikaposmam izdalīto resursu daudzums JS mīnu un patruļkuģu (t.sk. 1 SWATH kuģis) uzturēšanai – Ls 1 426 814
Piešķirtais finansējums nodrošina divu mīnu kuģu uzturēšanu kaujas gatavībā visu pretmīnu kuģiem raksturīgo uzdevumu veikšanai, divu kuģu uzturēšanu gatavībā iziešanai jūrā apmācībai, divu kuģu nodošanu remontā vai krasta apmācības fāzē, kā arī pakāpenisku patruļkuģu eskadras kuģu nomaiņu pret SWATH kuģiem. Vajadzīgi lieli ieguldījumi nākamajos gados iegādāto kuģu ieviešanai un uzturēšanai. 2011.gadā netiek plānota dalība Ātrās reaģēšanas spēkos.Mīnu kuģu eskadrai un patruļkuģu eskadrai ir ierobežoti resursi degvielas un eļļas iegādei kuģiem un ārkārtas situāciju remontiem, kā arī attīstībai un speciālo iekārtu iegādei un novecojušu sistēmu pārbūvei. Pašreizējais stāvoklis valsts finansēs attaino objektīvu ekonomisko varēšanu. Salīdzinājumam realizētā SWATH ''Skrunda'' projekts. JS attīstības plānā 5 jaunbūvētām'' Skrunda''liellaivām aizstājot 9 meklēšanas un glābšanas platformas! Uzsverot ka platformas būs daudzfunkcionālas! No minētā argumenta nemainās skaits un kā aizrāda  flotes ''vilki'' 5 vienības nepārklāj 9 platformu atbildības lauku. Ierosinot jautājumu par glābšanas ķēdes kritisko elementu , ierašanās laiku.Runājot par finansiālo pusi, 1/25m Swath arhitektūras platformas izmaksa ir 7,8milj.LVL(11,15milj.Eiru). Dārgi vai lēti ?

                                       ''DOCKSTAVARET'' CB-90

Domāju ka meklēšanas-glābšans platformai dārgi ! Tirgū 19/21m meklēšanas-glābšanas, patruļ liellaivas izmaksas ir 1,8-2,1 milj.LVL(2,4-3,1 milj.Eiru). Tātad ,krasta apsardzei dienastam 9 platformu aizstāšana izmaksātu vien 2,2 Swath korpusu ekvivalentus ! Ekonomikas sildīšanas faktors darbojas arī citu liellaivu montāžas gadijumā.
Finansiāli iegūstot aptuveni 19 milj.LVL (28milj.Eiru) brīvo līdzekļu ! Sekojoši, iegūto ekonomisko efektu novirzot JS izbūvei .

MTM*-Mīnu Traleris Meklētājs.