LatvijasJS, iespējamā perspektīva-III.

Nākotne, Flotes izbūves pamatā liekot ekonomiskos, militārās efektivitātes un politiskās diplomātijas aspektus. Līdzīgi kā Admirāļa Teodora Spādes veiktā flotes izbūves piemērā . Vai pašreiz Latvijas JS ir iespējams ģenerēt lielāku diplomātisko, ekonomisko un militāro atdevi ?  Vienozīmīga atbilde-Jā ! 
Ekonomiski un militāri efektīvu Latvijas JS izbūve nesaitas ar tradicionāliem flotes tēliem-korvetēm, fregatēm, iznīcinātājiem un zemūdenēm. Apskatot Baltijas jūras akvatoriju no moderno ieroču aspekta, uzskaitītās platformas ir militāri mazefektīvas un valsts finansēm apgrūtinošas.
Perspektīvo JS aizsardzības militāro sadaļu veidojot no PKRK*, interaktīvas pārvaldes jūras mīnām un konteinerizētām pretmīnu aizsardzības sistēmēm. Aizsardzības doktrīnas ietveros uzsvaru liekot uz PKRK ,unversāliem NLOS raķeškompleksiem un jūras mīnām. Priekšrocība, pretkuģu raķešu kompleksu mobilitāte un sniedzamība nodrošina takstisko izdzīvošanu pretinieka pārspēka apstākļos.

                                         Zviedrijas  RBS-15 MkIII
Jūras mīnu šķēršlu lauku izvēršanu var nodrošināt jūras platformas un GS transportlidmašīnas*. Apgrūtinot pretiniekam nodomu realizāciju. Pieņemot bruņojumā  konteinerizētas pretmīnu sistēmas rada iespēju veikt pretmīnu uzdevumus  no krasta vai '' improvizētām''jūras platformām. Sistēmai ietverot virsūdens un zemūdens meklētājus-traļus. Ļaujot pretmīnu  atbloķēšanas uzdevumus veikt  kā ostu ,tā tāljūras misiju ietvaros.Tieši šādu ''bezplatformu'' konteinerizētu tehnisko iespēju iegādei ir jabūt prioritāriem JS bruņojuma iegādes listē. To unversālie jūras nesēji ir vienkāršas un lētas piekrastes  vai vispārējas nozīmes platformas. Izveidojot Latvijas ekonomiskai kapacitātei atbilstošu  militāri spēcīgu jūras aizsardzības potenciālu. Veidošana ir aktuala it īpaši saistībā ar Baltijas jūras lielvalsts- Krievijas aktivitātēm amfībij flotes izbūvē. Saistībā ar jūras diplomātiju un valsts dalību ārvalsts misijās. Vispārzināmi fakti, 96% zemes virsmu veido ūdens, bet 55% pasaules valstu iedzīvotāju atrodas 200 km atstatus no Jūras/Okeāna krasta līnijas ! Tātad spēku nogādē līdz krīzes rajonam liela loma pieder flotes nesējiem. Izmaiņas NATO jūras''vīzijā'' notika p.gs. 90 gadu beigās, paplašinot flotes atbildības rajonu. Lielāku vērību pievēršot aizjūrai domātu platformu izbūvei.  Turpmāk Jūras ''vīzijas'' ietvaros liela loma ir civilā elementa integrācijai veidojot uzdevumos elastīgus projekcijas spēkus. Tādejādi JS rodas iespēja militārai kapacitātei piepulcināt humanitāro aspektu. Sākot no pilsoņu evakuācijas, beidzot ar dalību zemestrīču un plūdu radīto seku likvidācijā. Šādu uzdevumu veikšana nau iespējama bez atbilstošas JS platformas. Pirmsākumos prasot izveidot vienotu militāro-civilo spēku integrācijas algoritmu. Starpresoru ietvaros veidojot finansiālo un cilvēkresursu koncentrāciju valsts ārpolitisko interešu realizēšanai. Latvijai ir aktuāla nepieciešamība kā NATO dalībvalstij veidot floti ar skatu rītdienā. Mērķu saniegšanas ceļi ir dažādi. Vai ir iespējama iegāde?
Protams runa neiet par 21.000t ''Mistrale'' vai 15.000t DeWitte kuru cena mērāma ar 350-500 milj. Eiru.
Piemērota iegādes un uzturēšanas izmaksās būtu no 7000T līdz 9000 T liela platforma. Iegādes cenai esot no 70 līdz 105 milj.LVL robežās. Salīdzinot, JS ''pagātnē vērstās'' investīciju apjomi sasnieguši 78,5 milj.LVL !
Kā tādi varētu būt :
 Singapūras ''ST Marine''-6000T amfībij doks ''Endurance''-67 mij.LVL(134mij.$)
Itālijas ''Fincantieri'' -7800-7900T daudznozīmes ,amfībijspēku transports ''San Giorgio''.

                                                         
Nīderlandes ''Merwede Shipyard''-  9000T Ziemeļjūras prāmja pojektam kļūstot par daudznozīmes platformu  ,,Canterbury''-75 milj.LVL(150milj$)
Dānijas ''Odense Steel Shipyard'' -7000T unversālais spēku atbalsta  kuģis ''Absalon'' -84 milj.LVL(120 milj.Eiru). Saistībā ar flotes veidošanu, vietā ir teiciens -''Romu neuzcēla vienā dienā''. Tās izbūve ir tālredzīgas, ar skatu rītdienā, politikas rezultāts.
Kā redzams no piemēriem pārdomātas un tālredzīgas ''vīzijas'' ietvaros Latvija var izveidot tāljūrai domātu floti. Tai kļūstot par valsts interešu multiplikātoru, kodolu ap kuru veidot daudznozīmes misiju spēkus. Tādejādi nesot Latvijas karogu un intereses pasaulē, ļaujot aktīvi piedalīties starptautiskā politikā. Papildinot ,,de jure'' jūras valsts statusu ar,,de fakto''. Jautājums, vai ''jūras diplomātija'' ģenerētu pienesumu valsts ekonomikai ? Atbilde, maz ir pasaules valstu kuras realizējot pārdomātu jūras diplomātiju negūtu tiešu ekonomisku labumu ! Latvijas vēsturiskās priekšrocības,kuģubūves tradīcijām jakalpo par ekonomisko multiplikātoru,ģenerējot pienesums valsts eksportam ! Ahoi !