Prettorpēdu aizsardzība.

Torpēdas ir zemūdeņu galvenais ierocis cīņā ar virsūdens mērķiem. Otrā pasaules kara laikā taisngaitas torpēdas iegūst pašnovades sistēmas, bet kuģi tiek aprīkoti ar to neitralizācijas pretpasākumiem.Nākamie attīstības posmi saistas ar torpēdas takas korekcijas iespējām un mērķa atrašanu pēc ķīļa sliedes. Katrai no torpēdas pašnovādē ietvertiem tehniskiem risinājumiem radot pretindi. Vācija,II p.k. laikā radītās akustiskās pašnovades torpēdas T5 ''Zaunkoning'' draudus neitaralizēja vienkārš mehānisks risinājums ''Foxer'' -buksējams māneklītis. Turpmākā torpēdu pašnovades sistēma ieguva takas korekcijas iespējas. Zemūdenei gūstot iespēju izmantot kvalitatīvākus borta sonāra datus torpēdas takas koriģēšanai. Nodrošinot finālā pārvarēt izlikto mānekļu joslu. Turpmākie uzlabojumi skar aktīvo sonāru, ciparu signālu apstrādi un optisko kabeļu iekļaušanu torpēdā. Optiskam kabelim kvalitatīvi nodrošinot divvirzienu informatīvo atsaiti ar nesēju. Tehniskai  kompozīcijai ļaujot novērst pašnovades sistēmai piemītošās nepilnības.  Torpēdu sasniegtā kvalitāte aveicina to neitralizācijas tehnikas attīstību.. Kuģu buksējamo sonorantenu  Ultra-sonar   pielietojums : pretzemūdeņu, maldināšanas un aktīvās apspiešanas funkcijas. Buksējamam, elektroniski pārvaldāmam sonorantenai aiztājot speciālos NIXIE, Grasbey 182  mēnekļu pretpasākumus.Tehniski ,ļaujot precīzāk atdarināt aizsargājamo platformu un veikt pretdarbību torpēdu aktīvai pašnovadei.

Optiskās līnijas radītā divirziena datu apmaiņas iespēja ļauj kompensēt radītos traucējumus novades sistēmai. Turklāt torpēdu augusī enerģētiskā bruņotība nodrošina atkārtotus uzbrukumus vajātam mērķim. Spiežot meklēt kuģu prettorpēdu aizsardzībai efektīvākus risinājumus. Viens no tādiem ir aktīvo mānekļu-boju aizsargjoslas izvēršana pasīvās un aktīvās pašnovades terpēdām. Uzdevums, radīt ''maldu mežu'' izsmeļot torpēdu enerģētiku. Aktīvo-boju mānekļu efektivitāte ir nepietiekama satopot torpēdu komplicēto pašnovadi. Tai ietverot  pieminēto aktīvi-pasīvo anttenu ,optisko divirzienu datu apmaiņas līniju un mērķa locēšanas algoritmus. Pie pēdejiem pieder horizontālā un vertikālā locēšanas tehnika. Tas nozīmē ka nonākot ''maldu mežā'' torpēdas pasīvais un aktīvais horizomtālais locēšanas kanāls tiek bloķēti. Mērķa kordināšu atklāšana notiek ar zemūdenes pasīvo sonordatu noraidi torpēdai un torpēdas vertikālā locēšanas kanāla aktivizēšanu. Mānekļu ''maldu mežā'' torpēda aktivizē vertikālo locēšanu veicot kontroles funkcijas ir/nau - korpusa atstātā ķīļa sliede. Tās iztrūkums norāda uz viltus klātbūtni. Torpēdu komplicētās tehniskās iespējas ļauj pārvarēt izvērsto mānekļu sistēmu. Turpmākā aizsardzības sitēma paredz pasīvo mēnekļu sitēmā integrēt viedu aktīvo iznīcināšanu. Doma,izvēršot ''maldu mežu'' un torpēdai nonākot tajā mānekļi eksplodē. Tuvi, eksplozijas ierosināti hidrodinamiskie triecieni izraisa torpēdā funkcionālas problēmas.  Mānekļu listei ietverot netikai dreifējošu ''maldu mežu'', bet arī gaitā autonomus imitātorus. To uzdevums radīt kustīgu (-s) mērķa dubultniekus ar to sarežģot zemūdens  atbalsta sonoru piegāto informāciju trajektorijas korekcijai.      
                                                   

Nākamais solis  aizsardzībā ir aktīvā aizsardzība, prettorpēdas. Izveidojot tuvējā 1-2km distancē aizsardzības līniju. Prettorpēdu sistēmai ietverot kompleksu pasīvo un aktīvo sadaļu-WASS-C310. Izvērsto pretpasākumu efektivitāti nosaka torpēdu pielietošanas distance un akvatorijas hidroloģiskās ipatnības. Tie ir atšķirīgi Baltijas j, Vidusjūrai ,Ziemeļjūrai un Okeāniem.

Torpēdas
PSRS/Krievijas torpēdas.