Sekotāji

piektdiena, 2016. gada 26. augusts

Karš un juridika.

Atsauce uz Prūsijas militārā teorētiķa Kāļa fon Klauzevica siegto definējumu, karš ir politikas turpinājums ,tikai citiem līdzekļiem.-piespiest pretinieku rīkoties atbilstoši saviem principiem un  interesēm. Cauri laikiem, militārās sadursmes pamatā notiek starp atšķirīgu vērtību (principu) un interešu valstīm. Neiedziļinoties detaļās ,bet apskatot mazu politikas problēmu. Piemēram, vairumā karadarbību pamatojot ar principiem, bet ne interesēm. Principiem aizēnojot merkantilas intereses. Sadursme starp šim divām definējuma grupām rada juridisku kolīziju.Atskats vēsturē, 2003 gada karadarbība Irakā tika pamatota ar vērtībām: demokrātija, brīvība, vienlīdzība utt. Baltajiem, principu meliem radot tālejošas politiskas un juridiskas sekas. Eiropas demokrātijās, valdību vāji argumentēts lēmums atbalstīt karadarbību Irakā rada  tālejošas problēmas-- Lielbritānijas.  2014 gads,Krievija, Putina autoratitīvā režīma agresija Ukrainā tiek attaisnota ar vērtībām: krievu pasaule, tautiešu glābšanas misija no fašisma, brīvība un vienlīdzība !Atšķirībā no demokrātijām, autoritārā valstī agresijas pamatojuma izvētējums netiek veikts. Autors, Eiropas demokrātijās ,konkrēti Lielbritānijā   problēmu pamatā ir armijas pakļaušana starptautiskā krimināltiesas izvērtējumam. Jaņem vērā ,ka pasaulē dominē konfliktu pieauguma tendence kura izraisa militāro misiju skaitlisko pieaugumu. Demokrātiskām valstīm, armiju daļu deleģēšana ārvalstu misijās ir jaaizsargā ar juridisko imunitāti, Armiju kontingentu karēvja veiktās darbības nav pakļaujama starptautiskai krimināltiesas izvērtēšanai. Valstij saglabājot juridisko virsvadību pār starptautisko.Nemainot situāciju, ieroča pielietojuma kļūdas vai apstākļu radītas blaknes izraisa juridiska rakstura problēmām.  

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana