Sekotāji

trešdiena, 2016. gada 20. aprīlis

Tehniskā izlūkošana-I.

Musdienu precīzo ieroču realizācijas rezultāts ir 100% atkarīgs no izlūkotās informācijas kvalitātes.Stacionāru mērķu ,tilti ,valsts administratīvās ēkas, elektrocentrāles ,sadales punkti ,ūdens attīrīšans, degvielas krātuves ,dzelzceļa mezglu un ostu terminālu gadijumā ,satriekšana ir salīdzinoši vienkārš proces. Mērķi ir ilglacīgas celtnes ar zināmām ģeogrāfiskām koordināntēm. Lielas sniedzamības ieročiem mērķa dati tiek ņemti no augstas izšķirtspējas apvidus ciparu karšu arhīva. Infrastruktūras mērķu satriekšanas distanci noteic pretinieka aizsardzības sitēmas radītais apdraudējums nesējplatformām. Irakas, Dienvidslāvijas ,Lībijas  karadarbībā dominēja stacionāro mērķu satriekšana. Tas attiecināms arī uz PGA sistēmas stacionāriem objektiem. Irakas karadarbība, demonstrēja ka neskatoties uz apsalūtu gaisa dominanti un izlūkošanai labvēlīgu apvidu pretinieks saglabāja ''Scud'' raķešu raidijuma iespējas. Dienvidslāvijas karadarbība aktualizē mobilo mērķu izlūkošanas problēmu. Iinfomatīvā lauka veidotais atbalsts nosaka ieroču pielietošanas realizāciju. Piemēram, no 10 līdz 70 km* sauzemes taktiskā kaujaslauka informatīvo lauku veido nesēja tehniskās iespējas. Lielāku 100-160km* informatīvo lauku veido E-8C JSTAR  un mazāku gabarītu Sentinel/ASTOR  sistēmas. Sistēmu tehniskās iespējas spēj 120* sānskatā caurskatīt 50.000 km2 lielu telpu. Tātad , E-8C JSTAR platformai atrodoties virs Kurzemes tiek nodrošināta Vidzemes, Zemgales, Latgales reģionu un nelielu kaimiņvalstu pieguļošo virsmu caurskate.  Aviācijas sauzemes virsmas izlūkošanas iespējas ierobežo netikai apvidus ,bet arī pretinieka izvērstā pretdarbība. Jebkurā no apskatītiem gadijumiem informācijas lauks ir nepietiekams lai preventīvi neitralizētu pretinieka mobilos precīzos triecienieročus. Piemēram , Smerč/Tormnado-G/S ,Iskander-M/-K /Bastion-P un Cirkonij sistēmu.

                                                     K-300P ''Bastion-P''-300/480km

  Piemēram, S-300/-400 klases draudu klātbūtne pilnībā noliedz 130/200km aviācijas ieroču pielietošanu pret armijas mobiliem mērķiem ! Cēlonis, informatīvā lauka nepietiekamā sniedzamība. Zenītieroču radītais apdraudējums liek atvirzīt aviācijas izlūkplatformu izvēršanas robežu. Piemēram, viena modeļa ierocim ,bet dažādu valstu pielietotam būs atšķirīgs rezultāts. Ilustrācijai, Polijas un Somijas Gs iepirkto JSOW raķešu pielietojums primāri būs vērtsts pret varbūtējā agresora augstas vērtības stacionāriem mērķiem*. Ieroča pielietojumu pret otrā ešalona sauzemes mērķiem ierobežo informatīvā lauka nepietiekamība un saņemtās informācijas aktualitāte. Piemēram , informācijas aktualitāti var ilustrēt,standarta armijas kolonas ātrums 50 km/h(13,8m/s) ,bet apvidū 20-30km/h(5,5-8,3m/s). Minētie m/s x 5/10 min = km ,PR2= iegūstam meklējamā objekta riņķa laukuma km 2. Tātad lai pielietotu precīzos ieročus 130km distancē mobilu sauzemes mērķu satriekšanai ir nepieciešams tuvu reāllaikam vai reāllaika mērķapvidus caurskate ar mērķobjekta datu izdalīšanu. Turklāt distancēs tālāk par 130km mērķdatu atsvaidzināšanai ir janotiek Reāllaikā. Problēmu sarežģī netikai apvidus, bet arī pretinieka veiktie pretpasākumi.Tātad apskatot stratēģisko balistisko raķešu un jūras platformu -  avionešu ,kreiseru mobilitātes radītās problēmas.

100-160km*- distancē  izšķirtspēja nodrošina detalizētu mērķa diskrimināciju ,250km vispārēju kaujas teātra pārskatīšanu ,manevra atklāšanu.
augstas vērtības stacionāriem mērķiem*-komandpunkti, aviobāzes, zenītsistēmas , radiolokācijas stacijas,  degvielas un munīcijas noliktavas, dzelzceļa mezgli,tilti,    

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana